Īsti miera mikas
Jutos mazliet vīlusies, jo Humbolta pingvīni ne tuvu nav tik diži un skaisti kā imperatorpingvīni, kas 122 cm augumā un svarā ap 45 kg. Humboltēni augumā tikai ap 60 cm gari, arī svars daudz mazāks - tikai ap 4,5 kg. Vēl mazāks esot tikai pundurpingvīns (25 cm un 1 kg). Pašlaik atsevišķiem zoodārzā izmitinātajiem pingvīniem izskats mazliet bomzisks - dažs labs paspūris kā tikko no gultas izkāpis. Māris saka - putni sākuši mest spalvu! Viņš arī iemāca atšķirt jaunos indivīdus no pieaugušajiem putniem, kuriem ap kaklu izveidojusies tāda kā ovāla noslīdējusi pelēkbrūna lente. Humbolta pingvīni ir miera mikas. Pirms tikšanās Ingmāra Līdakas veidotā videosižetā noskatos pingvīnu ierašanos zoodārzā - pēc lidojuma viņi mierīgi iznāca no speciāli piemērotajām kastēm, it kā ceļojums pa gaisu tiem būtu tikpat pierasta lieta kā ieniršana ūdenī. Iedzimtā ziņkāre uzveica stresu. Diemžēl Humbolta pingvīnus nevaru ne pabužināt, ne noglāstīt. Pat ar sava pavadoņa Māra Lielkalna protekciju nedrīkstu ieiet novietnē, jo pingvīni Rīgā atrodas karantīnā. Putni izmitināti aiz stikla sienas vienā no Flamingu mājas telpām. Skatītāju ērtībai pie novietnes uzbūvēta papildu skatu platforma. Pingvīni pie mums jūtas labi. Kad telpā ieiet Ornitoloģijas nodaļas vadītāja Līga Matsone, pingvīni sarosās. Viņi nevairās no atnācējas, jo neuzskata cilvēku par ienaidnieku. Turklāt Līgai spainī ir pingvīnu iecienīts gardums - svaigas siļķes! Izskatās, ka tās nedaudz par lielu šiem pingvīniem - daža zivs gandrīz divas reizes lielāka par putna galvu, taču tās ierasti veikli pazūd platajās rīklītēs. Māris stāsta, ka ik dienu putni saņem arī pa īpašai zivij, kas bagātināta ar profilaktisku medikamentu un vitamīnu devu, lai iznīdētu dažādu bīstamu slimību iedīgļus organismos. Jau septembra beigās pingvīni dosies uz savu pastāvīgo dzīvesvietu Ķīnā, un tur putniem jāierodas simtprocentīgi veseliem.
Zivs vai putns?
Pingvīni visai nosacīti pieder putnu ciltij, jo nelido taču! Nav arī zivis, kaut ūdenī jūtas kā līdzīgi starp līdzīgajiem. Ienirstot pingvīni vairs nav ne gausi, ne tūļīgi. Kā nu ne - pingvīnu pamatbarība ir sīkās zivis anšovi un sardīnes, un, ja negribi nomirt badā, zivis jānoķer! Pingvīni gan nepeļ arī kalmārus, dažādus vēžveidīgos un planktonu. Savvaļā Humbolta pingvīnu iecienīto zivju papilnam ir Klusā okeāna Dienvidamerikas rietumu piekrastē no Čīles līdz Peru. Par to gādā aukstā Humbolta straume, kura ir jūras organismu pārpilna. Pēc barības pingvīni nirst 30-60 m dziļumā.
Īpaša ķermeņa plūdlīnijas forma un priekškājas - spārni, ko uz zemes pingvīns neveikli vicina gar sāniem, bet zem ūdens izmanto par airiem, ir ideāli piemēroti peldēšanai. Dzelmē, krītot azartā un dzenoties pakaļ ēsmai, pingvīnu pārvietošanās ātrums var sasniegt pat 36 km/h, bet pa zemūdens pasaules «platajiem bulvāriem» putni klaiņo ar 5-10 km/h. Protams, pingvīniem ļoti palīdz Dieva dotā asā dzirde un labā redze. Lielāko tiesu, dzīvojot aukstā klimata zonās un peldot ūdenī, kura temperatūra tuva nullei, būtiska nozīme ir putnu biezajam tauku slānim un blīvajām ūdensnecaurlaidīgajām spalvām, kas tos pasargā no atdzišanas un sasalšanas ūdenī. Vai varam iedomāties lepnākus hidrotērpus?
Savu vēl ilgi nebūs
Jūrā pingvīnus apdraud jūras leopardronis un zobenvalis, bet krastā - cilvēki, kas medī putnus pārtikai. Pingvīni bieži sapinas un iet bojā zvejnieku izliktajos tīklos. Arī globālās klimata izmaiņas apdraud šo putnu izdzīvošanu. Humbolta pingvīni iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā, bet to populācija no gada gadā turpina ievērojami samazināties. Speciālisti lēš, ka pēc dažiem gadu desmitiem Humbolta pingvīni var izmirt. Cerēsim, ka šī prognoze nepiepildīsies, tomēr ir vērts izmantot reto iespēju un aiziet uz zoodārzu, lai patīksminātos par mums neierastajiem faunas pārstāvjiem. Pašu pingvīni Rīgas zoodārzā bijuši tikai retu laika sprīdi senākā pagātnē. Māris zina teikt, ka pingvīnu uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus un pagaidām tas mūsu zoodārzam diemžēl nav pa kabatai.