Vajag abiem reizē
Tas studentei ir būtisks atvieglojums, jo iepriekš nācies ar datoru veicamos darbus darīt fakultātes datorklasē. Vēlāk, kad Inese kopmītnēs sāka dzīvot kopā ar draugu Uģi, kurš LLU studē autotransportu, puisis iegādājies stacionāro datoru, taču par to abiem bijusi regulāra karošana. «Ir tā, ka to nevajag, nevajag, bet, kad vajag, tad abiem uzreiz, piemēram, sesijās. Un tad vienam jāstrādā vakarā, otram pa nakti...» smaidot skaidro Uģis.
Lai gan Lattelecom akcijas dāvana pie Ineses nonāca laikā, kad bija jāraksta bakalaura darbs, 4.kursu viņa beigs tikai nākamā gada pavasarī - reizē ar draugu. «Pagājušajā studiju gadā nebija nokārtota fizika, pietrūka kredītpunkta, bija jāmaksā, bet nepietika naudiņas,» Inese stāsta.
Viņa nāk no Skrundas, un, lai gan Inese ir vienīgais bērns, ģimenei ar ienākumiem diez cik spoži nav. Meitene teic, ka tētis strādājot pagaidu darbus celtniecībā, kuru patlaban nav neko daudz, bet mamma piepelnās tikai vasarās. Pati Inese priecājas, ka šogad dabūjusi aukles darbiņu un pieskata bērniņu kādai meitenei, bet vakaros tīra divus kabinetus savā fakultātē.
Mācās bildēt
Inese ir topošā mājturības un informātikas skolotāja, tāpēc datorprasmes viņai aizķeršanos nesagādā, turklāt «ir otrs, kas palīdz», viņa pamāj uz Uģa pusi. Pagaidām gan vēl nav sanācis laika pieķerties Photoshop un citu bilžu apstrādes programmu apgūšanai, kaut to ļoti kārojas - Inese aizrāvusies ar fotografēšanu. Savas bildes pagaidām gan viņa izstāda tikai draugiem.lv. Pagājušajā vasarā pastrādājusi un nopirkusi sev fotoaparātu. «Ne visai labu, bet nopirku,» Inese smaida.
Ugunskristības skolā
Pēc LLU absolvēšanas meitene domā par vēl viena bakalaura grāda iegūšanu, piemēram, pirmsskolas izglītības pedagoga programmā. Par to, ka gan tālākais studiju, gan darba ceļš būs saistīts ar pedagoģiju, Inese ir gandrīz simtprocentīgi pārliecināta. «Man patīk strādāt ar bērniem. Bija prakse skolā, biju arī līdzi drauga mammai uz bērnudārzu. Interesanti, visu ko var novērot,» viņa stāsta. Vai pirmā pieredze skolā no pedagoģijas nenobiedēja? Inese smejas, ka ugunskristībām cauri jau izgājusi. Praksē iegadījies palikt vienai aci pret aci ar 6.klasi, bijis traki. Divas meitenes sākušas viena ar otru kašķēties, līdz gandrīz sakāvušās. Inesei nācies abas ķildnieces ielikt katru savā klases kaktā.
Pēc studiju beigšanas Inese tēmē uz Rīgu vai kādu citu lielāku pilsētu - lai varētu strādāt. «Pagaidām mazajās pilsētās nav izredžu,» viņa piebilst un stāsta, ka arī dzimtajā Skrundā vietējā skolā pedagogu Ineses specialitātē nevajag - nesen atnākusi jauna skolotāja.