Īsi sakot - darba grupa, kurā darbojās Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji, kā arī Latvijas Pilsoniskās alianses piesaistīti nozaru eksperti, ir iemetusi pamatīgu akmeni valsts pārvaldes sistēmas dīķī, kurā mītošās «zivis» pēdējā pusgada laikā bija mazliet iesnaudušās.
Protams, daļa darba grupas priekšlikumu ir, maigi izsakoties, divdomīgi. Pie šiem visnotaļ diskutablajiem priekšlikumiem varētu minēt kaut vai ierosinājumu par vairāk nekā septiņiem miljoniem latu samazināt finansējumu valsts kompensējamajiem medikamentiem. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka svarīgs ir ne tikai provizoriskā ietaupījuma «sausais» cipars, bet gan veids, kā šis ietaupījums tiks panākts. Piemēram, ja pastāv reālas iespējas kompensējamos medikamentus aizstāt ar lētākiem, bet tikpat efektīviem, būtu aplami šādu iespēju neizmantot. Tomēr kompensējamo medikamentu apmaksai novirzītais finansējums Latvijā jau tagad ir visai paknaps, un ierosinājumu teju 10% no kopējā darba grupas aplēstā ietaupījuma iegūt uz kompensējamo medikamentu iegādei atvēlēto budžeta līdzekļu rēķina, iespējams, vajadzētu atlikt malā.
Iespējams, arī dažu citu priekšlikumu ieviešana reālajā dzīvē var radīt visnotaļ nepatīkamas sekas, tomēr ministriju sašutuma pilnie iebildumi vēl nav iemesls, lai visus Funkciju izvērtēšanas darba grupas priekšlikumus izmestu papīrgrozā. Attiecībā uz ministriju reakciju, šķiet, atliks vien piekrist Valsts kancelejas direktores Baibas Pētersones teiktajam: «Nevar cerēt, ka pat niecīgs samazinājums tiks atzīts par pamatotu un atbalstīts.»
Tomēr samazināt nāksies. Veidojot 2010. gada valsts budžetu, nākamajai valdībai būs jārēķinās ar to, ka maksimāli pieļaujamais budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 6% no iekšzemes kopprodukta un, lai to panāktu, būs nepieciešama konsolidācija aptuveni 400 miljonu latu apmērā. Un to var izdarīt tikai dažos veidos - palielinot ieņēmumus jeb ceļot nodokļus, samazinot izdevumus vai arī vienlaikus darot gan vienu, gan otru. Ierēdņiem un arī politiķiem, kas pretendē kļūt par ministriem nākamajā vadībā, šobrīd pieklātos domāt nevis par to, kā «nosargāt» savai ministrijai līdz šim atvēlēto finansējumu, bet vairāk par to, kā samazināt izdevumus tā, lai no kārtējās izdevumu cirpšanas pēc iespējas mazāk ciestu iedzīvotāji.