Kristaps Ģelzis Purvīša balvai 2011 tika nominēts trīs reizes 2009. un 2010. gada periodā, bet finālā pēc ekspertu vērtējuma tika virzīts par personālizstādi Varbūt, kas notika galerijā Māksla XO 2009. gadā. Mākslas kritiķi un kuratori no Lietuvas, Krievijas, Polijas viņa veikumu vērtējuši kā «ironisku intelekta rotaļu un virtuozas amatprasmes apvienojumu, kurā mākslinieks apliecina akvareļglezniecības un zīmējuma nozīmi laikmetā, kurā visi to jau paspējuši atzīt par anahronismu, demonstrējot ne tikai perfektu tehnikas pārvaldīšanu, bet arī satraucot skatītāja prātu ar mūsu laikmetam tik raksturīgo fragmentārismu».
Ideja par Vilhelma Purvīša (1872-1945) vārdā nosauktu balvu Latvijas Nacionālajam muzejam radās 2005. gadā, kad tika rīkota muzeja simtgade. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude.
Purvīša balvas 2011 žūrijā līdzdarbojās LNMM direktore Māra Lāce, muzeja patrons, SIA Alfor valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, LR kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Dr. hab. art. Eduards Kļaviņš, mākslas kuratore un teorētiķe Helēna Demakova, mākslas kuratore un teorētiķe Inga Šteimane, mākslas kolekcionārs Andris Kļaviņš, mākslas vēsturniece, kritiķe un kuratore Anda Rotenberga (Polija), mākslas teorētiķis un kurators, Krievijas Valsts mākslas muzeja Ermitāža laikmetīgās mākslas nodaļas vadītājs Dmitrijs Ozerkovs un mākslas teorētiķe, Lietuvas Nacionālās mākslas galerijas vadītāja Lolita Jablonskiene. Purvīša balvas realizācijā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības.