Aizspriedumus pret mazliet neierastām pedagoģijas metodēm, iespējams, varētu mazināt atziņa: patiesībā vecāki, kas sūta savus bērnus tā dēvētajās alternatīvajās skolās, nemaz īpaši neatšķiras no tiem, kas pieliek milzīgus pūliņus, lai viņu atvases varētu mācīties kādā no prestižajām skolām. Viņi vienkārši vēl saviem bērniem visu to labāko.
Tas viss ir lieliski, un, lai arī ko apgalvotu alternatīvo skolu vadība, vairākums vecāku savus bērnus, protams, labprātāk sūta pavisam parastās skolās. Un nav nekāda pamata apgalvot, ka šie vecāki savus bērnus mīl mazāk nekā pirms pāris gadiem populārās «indigo bērnu» vai citu teoriju piekritēji. Šo teoriju piekritējiem savukārt tomēr būtu jārēķinās, ka vēlāk alternatīvo izglītību guvušajiem var rasties problēmas ar socializāciju. Proti, iestājoties augstskolā, sākot strādāt algotu darbu vai pat pievēršoties biznesam, arī alternatīvo skolu beidzējiem nāksies samierināties ar nepieciešamību pakļauties disciplīnai un krietni stingrākiem noteikumiem nekā tie, pie kuriem viņi pieraduši skolas gados.