Inese Vaidere
Sandra Kalniete
Uz šo jautājumu nav jēgas atbildēt, jo tas ir mīts, ko radījusi EK, lai būtu vieglāk strādāt ar esošajiem piedāvājumiem, kā arī atsevišķas dalībvalstis. Patiesībā, visur, kur esmu gājusi runāties, šāds pretnostatījums nekur nav bijis, nevaru runāt par hipotētiskām lietām. Lauki nevar attīstīties tikai no lauku attīstības naudas, ir vajadzīga arī cita reģionālā attīstība, kas saistīta ar struktūrfondiem.
Ivars Godmanis
Nevienā brīdī neesmu dzirdējis, ka Latvijai būtu par kaut ko jāizšķiras. Šobrīd notiek cīņa, lai saņemtu nesamazinātu Kohēzijas aploksni, arī par lauksaimniekiem iesniegts priekšlikums, ka neviens nedrīkst saņemt mazāk nekā 65% no vidējās tiešmaksājumu summas Eiropā. Šobrīd Eiropas Parlaments strādā pie EK iesniegtajiem priekšlikumiem, arī valdības «sarunu kastē» ir precīza mūsu nostāja. Un nekur neparādās, ka būtu nepieciešama kāda izšķiršanās viena vai otra jautājuma labā, un šo tēmu labāk vispār nemaz neattīstīt.
Roberts Zīle
Domāju, ka tās ir tikai runas, jo vēl nav zināms budžeta apmērs nākamajam finanšu periodam, un negribētu arī ietekmēt sabiedrības viedokli. Taču neslēpšu - prioritāte Nr.1 ir kohēzija, kas ir nozīmīgāka. Protams, nenoliedzu, ka pastāv negodīgi tiešmaksājumi, kas kropļo tirgu, taču tā ir visas Eiropas problēma, jo realitātē maksājumus saņem daudzi zemes īpašnieki, kas ar lauksaimniecības ražošanu nemaz nenodarbojas.
Krišjānis Kariņš
Pagaidām nav jēgas runāt par izšķiršanos, jo abām Latvijas prasībām ir taisnīgi iemesli. Abas jomas ir saistītas, zemnieki konkurē vienotā tirgū, bet atbalsta līmenis ir zemāks par vidējo, savukārt kohēzijas politika ir svarīga visiem Latvijas iedzīvotājiem - tie ir struktūrfondi, ceļi, izglītība un zinātne. Nav jārunā par izšķiršanos, esmu ticies ar mūsu valsts pārstāvjiem, kopējā nostādne ir skaidra, ka abas jomas ir vienlīdz svarīgas un par tām cīnīsimies.
Aleksandrs Mirskis
Tiešmaksājumi par Latvijā apstrādātām zemes platībām šodien ir trīs reizes mazāki salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm. Tas lauksaimniecības tirgū veido nevienādus noteikumus Latvijas zemniekiem. Tādēļ Latvijas, Lietuvas un Igaunijas deputāti centās mainīt EP pieeju šīs budžeta pozīcijas paplašināšanai. Šobrīd vēl nav rezultātu, jo nav saskaņotas rīcības starp EP deputātiem un Latvijas valdību. Izskatīt dotācijas kā tirdzniecības metodi ar EK par Kohēzijas politikas naudas apmēriem ir muļķīgi, jo jautājums nav saistošs.
EK piedāvātie kohēzijas aploksnes griesti 5% apmērā ir pareizi, jo tikai IK parāda patieso ekonomikas izaugsmi. Latvijai gada laikā nepieciešams apgūt 1,5 miljardus eiro, iepriekšējo piecu gadu laikā vidēji apguva 300 miljonus, es nesaprotu, kādēļ nepieciešams vairāk naudas, ja visdrīzāk vienu miljardu eiro nevarēs apgūt? Kādēļ atklāti melot par divu pavisam dažādu programmu saistību? Es šajā saistībā saskatu mēģinājumu attaisnot valdības neprofesionālu darbu, tāpat Latvijas valdošās elites nemākulību argumentēti veikt dialogu ar EK!
Alfrēds Rubiks
Noteikti izvēlei jābūt par labu struktūrfondiem. Zemniekiem valsts var arī piemaksāt, tas ir atļauts, ja tiešmaksājumi paliks tik zemi. Bet, ja samazinās struktūrfondus, no kuriem Latvija barojas, un tāda tendence ir, jo pārmet, ka Latvija tos apgūst bez tālākas perspektīvas, bez tiem mēs neuztaisīsim ceļus, kā arī daudzus citus objektus. Struktūrfondi ir nozīmīgāki, jo lauksaimniekiem tiešmaksājumi būs, pat ja ne tik lieli, kā mēs gribam, jau tagad ir panākts, ka varētu būt lielāki.
Tatjana Ždanoka
Es pati strādāju Transporta komitejā, kas spriež par Rail Baltic attīstību, un Latvijai vienīgā iespēja realizēt šo projektu ir, izmantojot Kohēzijas fondus. Principā krīzes laikā kohēzijas aploksnes nauda ir izdevīga, jo pašu līdzmaksājumi ir salīdzinoši mazāki. Protams, ja šāda izšķiršanās būs jāveic, būs jāskatās, bet viennozīmīgi jāņem vērā arī manis pieminētie aspekti.
Viedokļus apkopoja Džeina Tamuļeviča