Diena jau rakstīja, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji prasa norēķināties par pagājušajā gadā nesegtajiem zaudējumiem, kā arī pārcelt šā gada otrajai pusei paredzēto finansējumu uz pirmo pusgadu, lai kompensētu nesegtos zaudējumus pirmajā ceturksnī. Nesegto zaudējumu summa par pagājušo gadu ir gandrīz 2 miljoni latu, no kuriem miljons ir starppilsētu pārvadātājiem, 0,7 miljoni - reģionālajiem un 0,12 miljoni - piepilsētas pārvadātājiem. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss gan telefonintervijā Dienai, gan arī asociācijas valdes locekļiem solīja jau tuvākajā laikā risināt jautājumu par norēķiniem ar pārvadātājiem. Taču runa ir par starppilsētu un piepilsētas pārvadātājiem, reģionālajiem pārvadātājiem likums neļauj kompensēt to zaudējumu daļu, kas pārsniedz valsts līdzekļu ietvaru. Tā būtu jālīdzfinansē pašvaldībām. «Valsts sekretārs apsolīja sasaukt Satiksmes un pašvaldību lietu ministriju speciālistu kopēju sanāksmi, lai, klātesot asociācijai, mēģinātu rast kādu risinājumu,» saka asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs.
Viņš piebilst, ka nauda zaudējumu segšanai nav vienīgā prasība, kas izvirzīta. Pārvadātāji aicina pārskatīt novecojušos, situācijai neatbilstošos un netaisnīgos normatīvos aktus, kā arī iestrādāt likumdošanā kompensācijas mehānismu neparedzētam degvielas cenu kāpumam.
Valsts sekretārs A. Matīss, atbildot pārvadātāju prasībām, atgādina, ka ministrija visu pagājušo gadu un arī šogad intensīvi strādājusi pie tā, lai ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un pārvadātājiem īstenotu iepriekš pārspriestos pasākumus, kuri vērsti uz pārvadājumu izmaksu samazināšanu un maršruta tīklu reisu optimizāciju. Viņš arī norāda uz nepieciešamajām reformām nozarē, piemēram, pārvadātāju izmaksu limitu noteikšanu, ko gan neatbalsta ne paši pārvadātāji, ne Darba devēju konfederācija, ne LPS.