Atgūst tikai mazu daļu
Priekšlikumu vērtēšana atbildīgajā komisijā, Tieslietu ministrijā (TM) un fonda administrācijā paredzēta līdz septembra beigām, kad norādīto institūciju pārstāvji sanāks pie apaļā galda, lai vienotos par konkrētu rīcību attiecībā pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem.
No Uzturlīdzekļu garantiju fonda ik mēnesi tiek maksāti uzturlīdzekļi 21 403 personu bērniem. Visi šie cilvēki ir iekļauti fonda parādnieku reģistrā, un pret viņiem tiek vērsta regresa prasība par valsts izdoto līdzekļu atgūšanu. Ar to diez cik labi neveicas - pērn no izmaksātajiem aptuveni 10 miljoniem latu atgūti tikai 860 tūkstoši.
Vēl pagājušogad valsts garantēja uzturlīdzekļus bērniem vecumā līdz septiņiem gadiem 45 latu apmērā un vecumā no septiņiem līdz astoņpadsmit gadiem - 54 latu apmērā. Ar šī gada 1. janvāri valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs ir samazināts par 30%, attiecīgi uz 30 un 35 latiem. «Tā ir pārāk niecīga summa, lai varētu gādāt par bērna veselību un izglītošanu,» norāda A. Barča. «Esmu runājusi ar šiem parādniekiem, aicinājusi rūpēties par saviem bērniem. Kāds no viņiem man pateica šādi: vai zināt, ka valstī ir krīze? Man nekā nav. Lai gādā valsts!» atstāsta A. Barča. Viņa norāda, ka patiesībā daudzus no šiem parādniekiem ekonomiskā lejupslīde nav skārusi - daudzi braucot ar dārgiem auto un dodoties eksotiskos ceļojumos ar jaunām pasijām, bet situāciju valstī izmanto par aizbildinājumu, lai varētu nerūpēties par bērniem no iepriekšējām attiecībām. Savukārt to parādnieku skaits, kuri slēpj savus patiesos ienākumus, esot mērāms vairākos tūkstošos.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis apstiprināja, ka Saeimas komisijas sēdē apspriesti priekšlikumi par parādnieku reģistra lietotāju skaita paplašināšanu, kā arī par lieguma piemērošanu viņu autovadītāja tiesībām. «Mēs sagatavosim priekšlikumu par lieguma piemērošanu uz laiku, kamēr persona nenokārto savas saistības. Tas veicinātu parāda atgriešanu,» sacīja E. Līcītis.
Radoša pieeja
Cilvēktiesību eksperte Ilze Brands-Kehre par šādu risinājumu smejas: «Tā ir radoša pieeja problēmai!» un paskaidro, ka sankcijai ir jābūt saistītai ar pārkāpumu. «Pārvietošanās tiesības cilvēkam var ierobežot, ja viņš ir pieļāvis satiksmes noteikumu pārkāpumu, bet uzturlīdzekļu nemaksāšana un automašīnas vadīšana ir savstarpēji nesaistītas.» Demokrātiskā valstī šī priekšlikuma īstenošana nav pieļaujama, tas liecinātu par totalitārisma iezīmēm valsts pārvaldē, norāda I. Brands-Kehre.
A. Barča uz juristes argumentu reaģē emocionāli: «Ir jāsaprot, ka otrā pusē ir bērns, kuram arī ir cilvēktiesības! Te ir jāievēro samērība.»