Mišela pētījums parāda - lai pretotos kārdinājumam, mums jāmēģina pārslēgt aktivitāti no smadzeņu «karstajiem» punktiem uz «vēsajiem». «Prāts sastāv no divām sistēmām: viena ir vēsa, lēna un apdomīga. Tā pieļauj paškontroli, nosaka mērķus un gribasspēku. Otra ir karsta, emocionāla un instinktīva.»
Kad redzam šokolādi, smadzeņu «karstā» daļa reaģē uz domām par neatvairāmo garšu un sajūtu, ko radīs cukura pieplūdums asinīs. Tā vietā, lai padotos kārdinājumam, ir jāaktivizē smadzeņu «vēsā» daļa, domājot par mērķiem. Iedomājies prieka sajūtu, ko iegūtu jau pēc dažām nedēļām, ja spētu uzvilkt savu mīļāko apģērbu vai tiktu vaļā no apnikušās vēdera riepas tieši pirms sauļošanās sezonas. Tā ir ļoti vienkārša stratēģija, bet eksperimenti pierāda, ka arī ļoti efektīva.
Svarīga ir arī uztvere. Ja cilvēkam nepārtraukti jāskatās uz kaut ko, kas veicina iekāri, tas aktivizē smadzeņu «karsto» daļu. Noliekot cepumus ārpus redzesloka, mēs apēdīsim mazāk cepumu.