Latvijā ir krīze, bet darbaspēks kļūs pieejamāks, inflācija samazinās. Vai tas nozīmē, ka valsts kļūst konkurētspējīgāka?
Konkurētspēja patiesībā nav daudz mainījusies. Pagājušajos trijos gados ekonomiskā izaugsme apsteigusi konkurētspējas uzlabošanos. Tagad mēs atgriežamies pie pašiem pamatiem. Manuprāt, patlaban esam pārāk fokusēti uz krīzes pārvarēšanu, bet mums jābūt drošiem, ka mainīsies mūsu konkurētspēja pašos pamatos. Tas ir darbs, ko neesam izdarījuši pagātnē. Tagad tas ir jāizdara daudz grūtākos apstākļos, turklāt tam ir nepieciešama plaša vienošanās starp politiskajām partijām un dažādām iedzīvotāju grupām par to, kādas prioritātes mums ir kā valstij.
Tā ir tā grūtākā daļa. Neviens negrib ciest vairāk par citiem.
Jā, situācija ir skarba, un jāpieņem grūti lēmumi. Bet valstij vismaz ir jānonāk pie vienota viedokļa situācijas novērtējumā. Mums var būt pretrunas par to, kā problēmas jārisina. Bet jāvienojas par kopējo izejas punktu. Šeit zināma loma ir arī padomniekiem no ārvalstīm: mēs varam palīdzēt izveidot šo kopējo platformu.
Kādi ir galvenie soļi, lai celtu konkurētspēju? Daži, piemēram, piedāvā devalvēt latu.
Visā pamatā ir produktivitāte, tas nosaka valsts labklājības līmeni. Devalvējot valūtu, jūs nekļūstat produktīvāki, vienkārši savas preces jūs varat pārdot lētāk. Jāsaprot, ka mūsu labklājība atkarīga no saražoto preču un pakalpojumu vērtības. Ja mēs to darām neproduktīvi, tad nekļūstam bagātāki, bet vienkārši panākam to, ka ir iesaistīts vairāk cilvēku. Latvijas produktivitātes rādītāji no ES valstīm ir viszemākie.
Produktivitāte nenozīmē, tikai ka to pašu produktu jūs ražojat ar mazāku darbinieku skaitu. Tā arī ir preču un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana tā, lai cilvēki gribētu par tām maksāt. Diemžēl, skatoties uz Latvijas eksportu, ir skaidrs, ka valstī nav daudz tādu preču un pakalpojumu, kuri būtu pieprasīti ārzemēs. Jāfokusējas uz vērtību, ko mēs radām, un ne tik ļoti uz cilvēku skaitu, kuri to dara.
Vai šis process var tikt organizēts un regulēts?
Nē, un tas arī ir izaicinājums. Ir svarīgi, lai visi uzņēmumi saprastu, ka nākotnes panākumi ir atkarīgi no virzības uz augstāku pievienoto vērtību. Lai viņi būtu spējīgi to darīt, viņiem ir vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki, varbūt kaut kādas izmaiņas normatīvajos aktos, iespējams, atbalsts, lai ieietu ārvalstu tirgos. Visām sabiedrības grupām ir jāvienojas par kopējo virzienu un mērķi, tad arī katrs individuāli spēs izdarīt pareizas izvēles.
Kā, ņemot vērā uzdevumus, kas valstij jārisina, mainās valdības loma?
Jautājums ir par to, kā panākt, lai visas darbības kļūtu par koordinētu procesu. Tam ir nepieciešama politiskā līderība, kā arī intensīva komunikācija ar iedzīvotājiem. Man ir sajūta, ka pastāv neuzticība starp politiķiem un iedzīvotājiem. Bet, ja visi skarbie lēmumi, kas tagad tiek pieņemti, cilvēkiem netiks pietiekami izskaidroti, tas radīs daudz politisku problēmu.