Izskanējis, ka 44% no reģistrētajiem aptuveni 157 000 bezdarbnieku ir izteikuši vēlmi doties strādāt ārpus Latvijas. Cik pieaugoša ir šī tendence?
44% no bezdarbniekiem ir izteikuši viedokli par to, ka viņi varētu meklēt darbu ārzemēs. Tādu, kas ir gatavi reāli kaut kur doties jebkuros apstākļos, ir krietni mazāk. 4% mūsu aptaujās teikuši, ka jau atraduši darbu ārzemēs un tagad ir ceļa jūtīs, bet 14% būtu gatavi, ja vien tiktu piedāvāta šāda iespēja. Pārējie ir ļoti svārstīga daļa - viņiem it kā gribētos braukt, bet nekas konkrēts šajā jomā darīts nav.
Savulaik, tā saucamajos treknajos gados, asas diskusijas bija par to, vajag vai nevajag Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem darbu ārvalstīs. Vai šobrīd tas tiek darīts?
Mēs visi savulaik esam nobalsojuši, ka gribam iestāties ES, un viens no argumentiem tam par labu bija brīvais darba tirgus. NVA nevienu darbā neiekārto. Viena no mūsu funkcijām ir sniegt informāciju cilvēkiem par to, kādas ir brīvās darbvietas visā ES. Šī kopējā Eiropas datu bāze ir milzīga - ap miljons pieejamu darbvietu. Mēs parādām, ka iespēja ir, bet cilvēks pats izlemj - pieteikt vai nepieteikt sevi kādai no brīvajām darbvietām.
Tātad, ja cilvēks nevar atrast neko sev piemērotu starp nepilniem 2000 vakanču Latvijā, viņam šeit ir iespēja uzzināt, kādas ir iespējas attiecībā uz vēl vienu miljonu darbvietu visā Eiropā?
Jā.
Kurās profesijās ir lielākais pieprasījums pēc darbaspēka Eiropā?
Nevarēšu tagad apkopot šāda veida statistiku. Taču jebkurā darba tirgū ir jomas, kurās ir vajadzīgs noteikts skaits cilvēku. Piemēram, runa ir par lauksaimniecību, dažādiem palīgstrādniekiem utt. Specifiski augstu tehnoloģiju speciālisti būs vajadzīgi vienmēr un visur, bet tikai daži.
Viens no variantiem bezdarba samazināšanai faktiski vienmēr ir bijusi bezdarbnieku pārkvalifikācija, dažādi apmācību kursi. Cik efektīva ir šī sistēma?
Šeit nevajag izgudrot jaunu divriteni, bet gan paskatīties, kas notiek citās valstīs šajā jomā. Jebkurš ieguldījums kaut kādu prasmju celšanā ir ilgtermiņa investīcija. Šis ir īstais laiks, lai to darītu, jo darbvietu nav.
Vai neveidojas situācija, kad cilvēki tiek apmācīti, viņos ir ieguldīta nauda, bet ar to arī viss beidzas, jo reālu darbvietu jau pretī nav?
Nē, jo ieguldījums ir cilvēku attīstībā. Šodien mēs nevaram runāt par iekārtošanos darbā, jo vakanču skaits ir ļoti neliels. Taču šo kursu laikā cilvēkam ir pienākums mācīties, viņš saņem stipendiju, un tas ir arī sociāla rakstura atbalsts - cilvēks vismaz nesēž četrās sienās un nejūk prātā. Šā procesa atdevi mēs jutīsim pēc vairākiem gadiem. Šobrīd tam netērējot, mums nākotnē tas viss izmaksās krietni vairāk. Svarīgi, lai tajā brīdī, kad krīze beigsies, un arī tāds laiks pienāks, mēs nebūtu vēl dziļākā purvā, lai nebūtu zaudējuši to darbaspēku, kas mums ir tagad.
Kādi ir tie kritēriji, atbilstoši kuriem tiek noteikts, kurās specialitātēs cilvēkus apmācīt, kas valstij būs vajadzīgs tuvākajā nākotnē?
Divas reizes gadā NVA veic darba devēju aptauju. Jautājums, protams, ir atklāts par to, cik daudz uzņēmēji šodien redz, kurp viņu bizness virzīsies. Šī problēma ir ne tikai Latvijā, bet arī visā ES. 102 profesijas ir redzamas, bet tas ir pašu darba devēju redzējums. Galvenais šeit būtu vīzija, kurās jomās Latvija attīstīsies.
Šobrīd šāda vīzija ir?
Ekonomikas ministrijai ir ilgtermiņa attīstības programma un arī profesiju saraksts, kas varētu būt nepieciešamas.
Cik daudz valstij gadā izmaksā šādu apmācību programmu finansēšana?
Neformālajai izglītībai Ls 359,66 uz vienu cilvēku, ieskaitot stipendiju, profesionālajai apmācībai un kvalifikācijai - Ls 913, kā arī pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai - Ls 14,79 (bez stipendijas) uz vienu apmācāmo. Kopumā gadā profesionālajai apmācībai tiek tērēti Ls 8,2 milj., neformālajai izglītībai - Ls 6 milj., bet konkurētspējas palielināšanas pasākumiem - Ls 431 tūkst.
Iznāk, ka gadā šim mērķim tiek izlietots 14,631 miljons latu. Vai, jūsuprāt, ņemot vērā, ka reālu darbvietu šobrīd faktiski nav un trūkst arī skaidrības par to, kad varētu būt, šos miljonus nevajadzētu novirzīt kādu citu problēmu risināšanai?
Eiropā bezdarbnieku apmācība tiek uzskatīta par viskvalitatīvāko pasākumu tieši krīzes apstākļiem. Akcents tiek likts tieši uz cilvēku izglītošanu. Es neesmu īsti pārliecināta, ka mums ir dižas alternatīvas šajā jomā. Protams, mēs varam to šobrīd nedarīt, bet tādā gadījumā nākotnē tas izmaksās vairs nevis 14, bet gan 100 miljonus latu. Atbalsta sniegšana šodien par latu mums nākotnē var dot atdevi par tūkstoti. Jā, no dažādu ekspertu puses ir bijuši viedokļi, ka varbūt šo naudu vajadzētu novirzīt jaunu darbvietu radīšanai. Protams, tas būtu ļoti jauki, bet tikai - kā?! Šobrīd pie mums ir atnākuši 157 000 bezdarbnieku, un ne jau visiem viņiem vajag pabalstu.
Vai ir statistika par to, cik liela ir to bezdarbnieku daļa, kas dabūjuši šo statusu, bet vismaz pagaidām apzināti dod priekšroku pabalstu saņemšanai un atpūtai, nevis darba meklēšanai?
To nav iespējams pateikt. Tajā pašā laikā šeit ir jāpaskatās kāda cita statistika. NVA ir savs CV vakanču portāls, kam 2008.gadā bija vidēji 200 apmeklējumu dienā. Šogad, it īpaši pēdējos mēnešos, šī interneta mājaslapa tiek apmeklēta vidēji 2500 reižu dienā, ieskaitot brīvdienas. Par kaut ko tas tomēr liecina. Situācijas, protams, ir dažādas, bet nevar teikt, ka daudziem prātā būtu atpūta. Es arī gribu aicināt cilvēkus, kuri ir nonākuši bezdarbnieka statusā, darbu meklēt šodien, nevis rīt.
Redzot līdzšinējo bezdarba pieauguma statistiku, tendenci, kādas ir jūsu prognozes attiecībā uz šā rādītāja pieaugumu, piemēram, tuvākā gada laikā?
Galvenais, no kā būs atkarīgs šis līmenis, būs ekonomiskā situācija. 2009.gada sākumā tika izstrādātas sešas dažādas prognozes, kā šogad varētu attīstīties šis bezdarba pieaugums. Šobrīd ir piepildījies vidējais scenārijs. Skatoties uz samazinājumu, kāds paredzēts nākamgad, ir skaidrs, ka saruks iekšējais tirgus, un loģiski, ka tiks samazinātas darbvietas un bezdarbnieku skaits pieaugs vēl vairāk. Ja politiķi vairāk nolems virzīties pa nodokļu celšanas ceļu, jāskatās, kuri no tiem augs un kā tas ietekmē darba devējus. Es vairāk sliektos domāt, ka šajā brīdī mums vairāk būtu jādomā par nodokļu celšanu nekā izdevumu samazināšanu, jo pēdējais solis ir vērsts uz tirgus samazināšanu. Tas, cik liels varētu būt šis bezdarba pieaugums nākamgad, vēl ir jārēķina.
Esat minējusi, ka no kopējā bezdarbnieku skaita 70 000 vairs nesaņem pabalstu. Cik šādu cilvēku Latvijā var būt līdz beigām?
Līdz sešiem mēnešiem no visiem bezdarbniekiem bez darba atrodas 57%. No sešiem mēnešiem līdz gadam - 30%. Jo ilgāk cilvēks ir bez darba, jo grūtāk viņam to atrast. Skaidrs, ka cilvēku skaits, kam pabalsts ir beidzies, tikai pieaugs. Arī labajos laikos, piemēram, 2007.gadā, kad Latvijā bija 52 000 bezdarbnieku, pabalstu saņēma vidēji puse. Bīstamāk ir tad, ja šis rādītājs ir stipri virs 50%.
Vai pastāv risks, ka Latvijā šī bīstamā robeža var tikt sasniegta?
Ir ļoti liela varbūtība, ka tā arī notiks. Līdz gada beigām šādu cilvēku var būt ap 80 000. Jāpiebilst, ka rindā uz darbu ar stipendiju ir 23 000 bezdarbnieku, kaut gan ap 12 000 jau strādā. Tiek gaidīta vismaz kaut kāda rotācija šajā jomā.