Sanita Gertmane
Mūsdienu pircējs sastopas ar daudziem izaicinājumiem. Ikdienā slēdzam līgumus, lietojam pakalpojumus, kuri ir šķietami vienkārši, tomēr tā tas nav. Tāpat patērētājs ir ierauts virtuālajā vidē, iepērkas internetā. Tas ir lētāk, prasa mazāk laika, tomēr ir riski, ar kuriem jārēķinās. Bieži par tiem nezinām. Tam, ka patērētājam absolūti nav tiesību, gan nepiekrītu. Ir ieviesti normatīvie dokumenti, arī no ES puses, ja prece ir nekvalitatīva, to var mainīt, saņemt naudu atpakaļ vai remontēt. Ja prece nopirkta internetā un tā nepatīk, tad 14 dienu laikā to var atgriezt. Tas attiecas uz distances ceļā iegādāto - ar interneta, telefona starpniecību. Svarīga lieta ir preču drošums. Šeit runāju par nepārtikas precēm. Teiksim, ka elektropreces neaizdegsies vai ka bērnu rotaļlietās netiek pārsniegts ķīmisko vielu daudzums, kas varētu kavēt bērna attīstību. Cita runa ir par izpildījumu un iespēju robežām. Lai kaitīgās vielas pārbaudītu, ir vajadzīga testēšana. Tas ir dārgi, ne vienmēr mūsu valstī tā ir prioritāte ar vajadzīgo finansējumu.