Lai atjaunotu vai izveidotu bioloģiski vērtīgu pļavu, jāiegulda liels darbs, līdzekļi un nepieciešams ļoti ilgs laiks - no 30 līdz pat 100 gadiem. Nevar pļaut, zāli sakapājot un atstājot pļavā, jo tas veicina pļavas mēslošanu, kas izraisa aizaugšanu ar gārsām, suņuburkšķiem un pienenēm. Nopļautā zāle jānovāc, kad tā pārvērtusies par sienu, kam žūstot augu sēklas pagūst izsēties.
Dabiska pļava ir arī labākā vieta tēju vākšanai. Zāļu sieva Zeltīte Kaviere no Kocēnu novada Silkalniem stāsta, ka zāles tējām jāvāc, kad tās ir gatavas: zied, vai arī ogas nogatavojušās. Zāļu lasītājam jābūt vērīgam. Šogad, piemēram, daudzas zāles, kas parasti zied ap Jāņu laiku, vēl nebūs gatavas novākšanai. Daudzi cilvēki savāktos augus žāvē, sasienot tos buntītēs un pakarot pie sienas vai loga, bet augos ir strukturēts ūdens, kas nodrošina auga dzīvības procesus, tāpēc pareizāk ir ievāktās zālītes sasmalcināt. Jāraugās, lai vietā, kur tiek žāvēta tēja, būtu laba ventilācija un atbilstoša gaisa temperatūra.