No malas lūkojoties, pārvietošanās pa Rēzeknes ietvēm noteikti izskatītās bezgala komiska. Neviens te vairs bezrūpīgi neraugās debesīs un nepriecājas par putniem gaisā, bet, galvu nodūris, ar izmisīgu skatienu seko, kā mainās ietves segums, jo vienā nejaukā brīdī tas var pazust zem kājām. Dažs labāk izvēlas brist pa kupenām blakus ietvei, jo tur vismaz nav ledus, cits tēlo kaskadieri, drošsirdīgi rikšodams pa ielas braucamo daļu, jo tur ledus nokusis un iešana droša, taču tikpat labi var pakļūt zem auto. Ietve ir gluži kā slepenā grāmata, kurā ierakstīts blakus privātmājās mītošo ļaužu raksturojums. Cik reižu klusītēm pie sevis svētī tos, kuri jau no paša rīta pabēruši visgarām žogam sava pavarda pelnus ar visām oglēm, bet tos, kuri nav vīžojuši pat smilšu saujiņu pakaisīt, uzskati gluži vai par naidniekiem. Visbīstamāk ir nolavīties no ietves ielu krustojumos, jo tur nereti saaugušas nepārvaramas ledus barjeras.
Ja kāds uzņemtos uzrakstīt praktisku padomu grāmatu, kā veiksmīgi iemācīties slidot pa apledojušajām ietvēm, tā noteikti kļūtu par šīs ziemas bestselleru. Tā jau ir vesela skunste - izdomāt, kā stabilāk spert soli, vai uz pirkstgaliem vai pēdas, vai labāk mēģināt tipināt sīkā sivēna riksītī vai iet slīdsolī. Arī apavu izvēle ir svarīga. Nav jau teikts, ka vienmēr droši būs bezpapēžu apavi, varbūt drošāk uzvilkt spicpapēžu zābaciņus un iedurties ar tiem ledū kā ar zobeniem. Veikalos, kuros var nopirkt ziedi labākai slēpju slīdēšanai, varētu pārdot preparātu, ar kuru apstrādāt apavu zoles pret slīdamību. Mana draudzene stāstīja, ka efektīvs esot pārgriezts kartupelis, tikai tā darbība neesot ilgstoša - līdz nākamajai vārtrūmei, kur atkal jāapstrādā zoles. Taču ir arī labā ziņa! Tad, kad esi šīs grūtības pārvarējis un pārnācis mājās veseliem locekļiem, bez asiņainiem ceļgaliem, turklāt vēl saglabājis sveiku lielveikala atlaižu akcijā pārsteidzīgi iegādāto salātu mērces vai sarkanvīna pudeli, vari justies bezgala laimīgs. Gan tikai līdz nākamajam rītam.