Plašas Šobrīd diskusijas sākušās par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apņemšanos atteikties no filmu ieskaņošanas un to vietā ieviest subtitrus. Strīds lielā mērā ir par skatīšanās komfortu un pieradumiem, sevišķi vecākajai paaudzei. Abām strīdā iesaistītajām pusēm ir sava taisnība... ja skatās ar šodienas acīm. Bet, ja skatās perspektīvā, it sevišķi par mūsu jaunās paaudzes piemērotību globalizētās pasaules izaicinājumiem, kur būtiska loma ir svešvalodu pārzināšanai, vismaz elementārā līmenī, tad aina ir citāda.
To Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem, kuri ikdienā skatās televīzijas pārraides ar subtitriem, tulkojums var pat izrādīties lieks, jo viņu svešvalodu zināšanas ir ļoti tuvu dzimtajai valodai, liecina Eiropas Komisijas pētījums. Tie, kuru valstīs pārraides tiek dublētas, savas svešvalodu zināšanas piecu atzīmju skalā novērtējuši ar «trīs». Igaunija, kur subtitrēšanas tradīcija ir spēkā kopš padomju laikiem, uzsver tās nozīmi arī igauņu valodas izkopšanā. «Subtitrēšana parāda, ka bez «datoru valodas», kuru izmanto e-pastā u. c., ir vēl arī skaista rakstu valoda,» Dienai pauž Igaunijas raidorganizācijas mediju tiesībsargs Tarmu Tammerks. Savukārt zviedri, kuri pat nespēj atminēties, cik ilgi jau tiek izmantoti subtitri, neredzīgo cilvēku un bērnu diskrimināciju aptuveni pēdējos 15 gadus novērš ar speciālas balss ierīces un kanāla palīdzību. To dara visas sabiedriskās televīzijas.
Skaidrs, ka pāriešana uz subtitrēšnu vienā mirklī bez papildu tehniskajām iespējām šobrīd būt pārāk skarbs solis pret atsevišķām iedzīvotāju grupām. Bet virziens neapstrīdami ir pareizs.