Kā jau prognozēts, valstsvienības galvenais treneris Aleksandrs Starkovs rezervē atstāja izlasē spēļu skaita ziņā bagātāko aizsargu Oskaru Kļavu, vietu pamatsastāvā dodot rudenī valstsvienībā debitējušajam Naurim Bulvītim. Aizsardzības kreisajā malā spēlēja enerģiskais Ritvars Rugins. Lai arī Japānā piedzīvots zaudējums, tieši par šo Starkova izvēli trenerim nav ko pārmest. Rugins un Bulvītis bija vieni no labākajiem Latvijas valstsvienībā, ja neskaita vārtsargu Andri Vaņinu.
Pozitīvi bija tas, ka Latvija pēdējā laikā cenšas pieturēt bumbu, taču vietā laikam ir Madrides Real galvenā trenera Žozē Mourinju atziņa, ka bumbas kontrole mēdz būt arī nelietderīga. Pirmajā puslaikā Latvija labi kontrolēja bumbu, bet pārsvarā tas bija savā laukuma pusē, bez spēles saasināšanas pie pretinieku vārtiem.
Tajās reizēs, kad Latvija pietuvojās Japānas soda laukumam, pēc savstarpējas nesaprašanās neizdevās pēdējā piespēle, ar kuru var izvest kādu sitienu pozīcijā. Iespējams, tās ir sekas tam, ka izlases treniņos Starkovs daudz laika velta bumbas pārvešanai no aizsardzības uz vidējo līniju, bet krietni mazāk - no vidējās līnijas uzbrucējiem.
Negadījuma pēc pirmā puslaika izskaņā ar vienu no pirmajiem sitieniem pa Vaņina vārtiem Japāna izvirzījās vadībā. Tas lika Latvijai otro puslaiku sākt aktīvāk, tā rezultātā pārrāvums starp aizsardzības un vidējo līniju kļuva lielāks. Tieši šajā pārrāvumā spēlējošais japānis Keisuke Honda guva otros vārtus, bet mirkli vēlāk mājinieki Vaņinu pārspēja arī trešo reizi. Lielisku vārtu gūšanas iespēju mājiniekiem netrūka arī vēlāk, taču kopīgiem spēkiem Latvijas izlasei izdevās izvairīties no vēl smagākas sagrāves.