Protams, ja samazinās PVN, tad tas būs mazāks arī ievestajām precēm, bet, ja pārtikas produkti pircējiem kļūs cenas ziņā pieejamāki, tad cilvēkiem paliks vairāk naudas, ko iztērēt par citām Latvijā ražotām precēm.»
Nevar mākslīgi panākt to, ka Latvijā neienāk ārvalstu preces, uzsver arī Saeimas deputāts Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un iesaka: «Bet mēs varam samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Latvijā tas ir 80% no neto algas, piemēram, ja darbinieks saņem 100 latu algu pēc nodokļu nomaksas, tad darba devējs samaksā 80 latu nodokļos. Vācijā darbaspēka nodokļi ir tikai 47% no neto algas. Bet ražošanas sektorā katrs santīms no svara!»
Konkurētspējas paaugstināšanu varētu sekmēt arī uzņēmumu apvienošanās, uzskata J. Šolks un piebilst, ka pozitīvi vērtējama Rīgas Piena kombināta un Valmieras piena apvienošanās, jo vērienīga piena pārstrādes uzņēmuma izveidošana «paver iespēju piedāvāt produktus par zemāku cenu». Vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs piens tiek saražots daudz lētāk nekā Latvijā, jo viens uzņēmums pārstrādā 7000 tonnu piena dienā, bet Latvijas uzņēmumi vidēji 300-400 t piena dienā, skaidro J. Šolks un uzsver, ka labāka situācija nekā Latvijā ir arī Lietuvā, kur «darbojas trīs četri lieli uzņēmumi, un trīs lielākie no tiem pārstrādā katrs aptuveni 900 t piena dienā».
Lai paaugstinātu Latvijas preču konkurētspēju, jāgatavo profesionālāki speciālisti darbam ražošanā, kā arī labāki pārdošanas speciālisti, uzskata R. Naudiņš un pauž viedokli: «Latvijā trūkst topmenedžeru, kas prot labi pārdot preci. Ja ir investīcijas, tad sākt uzņēmējdarbību var katrs. Svarīgi prast arī savu produkciju labi pārdot, bet tas daudziem mēdz radīt grūtības.»