Sīkais huligānisms un trokšņošana ir divas aktuālākās problēmas, kas saasināsies, iestājoties siltākam laikam un sākoties aktīvajai tūrisma sezonai.
Statistika liecina, ka šāda rakstura likumpārkāpumu skaits pavasarī un vasarā ievērojami pieaug, taču pašvaldības policijai ir «sasietas rokas», lai vainīgos nekavējoties sauktu pie atbildības. Runājot par sīko huligānismu, pašvaldības policijas pilnvaras beidzas līdz ar administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu. Pēc personas aizturēšanas un lietas materiālu noformēšanas vainīgā persona lēmuma pieņemšanai ir jānogādā Valsts policijā. Šīs darbības ir neracionālas, jo viena pārkāpuma risināšanā iesaistītas vairākas tiesībsargājošās institūcijas, pašvaldības policijas pārbraucienos, transportējot pārkāpēju, tiek patērēta degviela un cilvēku resurss. Virknē gadījumu šis garais «taisnības» ceļš jāiet arī lieciniekiem un cietušajiem, kuriem ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, taču nereti, nevēlēdamies tērēt dārgo laiku, liecinieki un cietušie atsaka sniegt liecības un rakstīt iesniegumu policijai par vainīgās personas nodarījumu un saukšanu pie administratīvās atbildības.
Absurda situācija veidojas arī gadījumos, ja likumpārkāpējs ir ārvalstu pilsonis. Šādā gadījumā pašvaldības policista konstatētais pārkāpums bez pilnvarām uz tūlītēju lietas izskatīšanu un soda piemērošanu dod iespēju pārkāpējam nesodītam pamest valsti. Šī problēma ir aktuāla arī gadījumos, kad lēmums par soda piemērošanu pieņemts citās institūcijās, jo nepastāv starpvalstu vienošanās par savstarpēju piemērotā administratīvā soda piespiedu izpildi.
Tādējādi pašvaldības policija kļūst par tādu kā «sanitāru» ar ierobežotām tiesībām pabeigt iesākto lietvedību. Manuprāt, šāda sistēma pilnībā neaizsargā mūsu līdzpilsoņus no pārkāpējiem, kas traucē sabiedrisko kārtību, un tā palielina birokrātisko slogu un administratīvās izmaksas. Vai nebūtu loģiski, ja iestāde, kura sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, arī turpinātu un pabeigtu lietas izskatīšanu un soda piedziņu, pārkāpējam atstājot viņa tiesības ar pārsūdzībām vērsties augstākās instancēs?
Uzskatu, ka loģiski un pareizi ir piešķirt tiesības pašvaldības policijai, gluži kā Valsts policijai, izskatīt administratīvā pārkāpuma lietas, kas attiecas uz sīko huligānismu un maznozīmīgu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu.
Nākamā problēma, kuras risināšanā ne tikai pašvaldības policijai, bet arī citām tiesībsargājošajām institūcijām ir ierobežotas pilnvaras, ir cīņa ar trokšņotājiem. Vasaras sezonā, aktivizējoties izklaides vietu darbībai, t.sk. āra kafejnīcām, palielināsies iedzīvotāju sūdzību skaits par skaļu mūziku un apmeklētāju trokšņainu uzvedību. Šobrīd policijai ir maz iespēju šo situāciju mainīt. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana šādos gadījumos reti kad palīdz, jo uzņēmējiem izdevīgāk ir samaksāt sodu, nevis ierobežot savu darbību.
Policijas jau paveiktā darba efektivitāti samazina arī tas, ka vainīgās personas, kuras policija jau ir saukusi pie atbildības, bet kuras nevēlas samaksāt piemēroto sodu, izmanto tiesības pārsūdzēt lēmumu tiesā. Kamēr notiek tiesvedība, kas, kā zināms, var ilgt pat vairākus gadus, trokšņošana turpinās, un policijas iespējas to pārtraukt ir ierobežotas.
Likumdevējs nevienai tiesībsargājošajai iestādei nav devis tiesības aizvērt vai apturēt šādas iestādes darbību. Policija regulāri apseko izklaides vietas, izbrauc uz iedzīvotāju sniegtajiem izsaukumiem, pieņem iedzīvotāju iesniegumus un, konstatējot pārkāpumu, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus. Taču jautājums paliek atvērts, trokšņošana turpinās, un no tā cieš vietējie iedzīvotāji, kas ir neizpratnē, kādēļ pēc daudzkārtējām sūdzībām par izklaides vietas radītiem miera traucējumiem iestāde turpina darbību?
Ir nepieciešamas likumdevēja veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu tiesībsargājošām iestādēm novērst šādus pārkāpumus nekavējoties un izslēgt to atkārtošanos. Šo problēmu efektīvi varētu risināt, ņemot vērā kā piemēru Lielbritānijas policijas pilnvaras, kur pēc atkārtotas vai attiecīga skaita pārkāpuma protokolu sastādīšanas viena gada laikā konkrētā uzņēmuma darbība ir apturama. Piemēram, ja tiek noteikts, ka vienai iestādei par trokšņošanu pieļaujami ne vairāk kā pieci atkārtoti administratīvā pārkāpuma protokoli, tad, sastādot sesto administratīvā pārkāpuma protokolu, tā automātiski tiek slēgta.
Šāda sistēma izklaides vietu īpašniekiem liktu sava uzņēmuma darbību sakārtot tā, lai trokšņošana netraucētu pilsētas iedzīvotāju un viesu mieru, bet policisti spētu reāli cīnīties ar problēmu, nevis nodarbotos ar administratīvo aktu sastādīšanu, kas nepārtrauc pārkāpumu, par ko sūdzas iedzīvotāji.
* Ģenerālis, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) eksperts pašvaldības policijas jautājumos