Lielākos sarežģījumus praksē rada tas, ka likums aizliedz slēgt līgumus uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem. Sociālo māju pārvaldnieki atzīst, ka ir ļoti apgrūtinoši ik pēc sešiem mēnešiem organizēt jaunu līgumu parakstīšanu, jo ir ļoti reti gadījumi, ka cilvēkam vairs nav trūcīgas personas statusa un līgumu nenoslēdz no jauna. Rīgas dome par katru kvadrātmetru dotē 41 santīmu, tāpēc iedzīvotāji maksā 4 santīmus. Citāda kārtība ir Jūrmalā, kur sociālo māju īrnieki nemaksā fiksētu īres maksu, bet pašvaldība sedz zināmu daļu no rēķiniem. «Sociālajai mājai jābūt ar sociālajiem pakalpojumiem. Mēs plaši nepraktizējam sociālo dzīvokļu statusa piešķiršanu, bet palīdzam iedzīvotājiem ar dažādiem pabalstiem,» stāsta Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa. Jūrmalā ir četras sociālās mājas un aptuveni desmit personu stāv rindā. Daži dzīvokļi atbrīvojoties, jo cilvēki atrod darbu, arī ārzemēs. Bāreņiem dzīvokļus piešķir pašvaldības īres mājās, nevis sociālajās mājās, nepieciešamības gadījumā piešķirot sociālā dzīvokļa statusu. Būtisks ierobežojums, ko uzsver gan Rīgas, gan Jūrmalas pašvaldību pārstāvji, ir aizliegums sociālos dzīvokļus privatizēt un pārdot.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora biroja vadītāja Inga Ivanova stāsta, ka Dzīvokļu departamentā ir vairāki reģistri - savs denacionalizēto namu īrniekiem, savs sociālo dzīvokļu pretendentiem, atsevišķi reģistri ir arī bāreņiem un no ieslodzījuma vietām atbrīvotajiem. Rindā uz dažāda statusa pašvaldības dzīvokļiem šobrīd gaida 7932 ģimenes, un 6340 no tām šobrīd dzīvo denacionalizētajos namos. Atkarībā no ienākumu līmeņa šie cilvēki var pieteikties vai nu uz pašvaldības īres dzīvokli, vai sociālo dzīvokli.
Dzīvokļu rēķinus sociālo māju iedzīvotāji maksā samērā cītīgi, atzīst apsaimniekotāji. Tomēr gadās arī tādi, ar kuriem nākas pacīnīties. Tāpat izpratne par kārtīgu dzīvesveidu iedzīvotājiem krietni atšķiras. Gadījumu, ka sliktas uzvedības dēļ no sociālās mājas izraida, tomēr ir ļoti maz. Likums atļauj lauzt īres līgumu, ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvokli vai dzīvojamo māju vai izmanto to mērķiem, kādiem tas nav paredzēts, vai arī pārkāpj dzīvokļa lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai mājā ar viņiem neiespējamu. Īres līgumu var lauzt arī tad, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā sociālā dzīvokļa īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Šādā gadījumā pašvaldība nodod personai lietošanā citu, mazāk labiekārtotu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu.