Lai sistēma veiksmīgi darbotos, izšķirošs arguments ir taisnīguma apziņa un uzskatāmība - ikviens nodokļu maksātājs, ģipsējot salauztu kāju, atvedot bērnu pie ārsta vai piesakoties plānveida operācijai, laikus un bez maksas var saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, un uz to nav jāgaida rindā nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem.
Lai šāds veselības aprūpes modelis varētu veiksmīgi strādāt, nepieciešams izveidot vienotu elektronisko datubāzi, kas apvienotu informāciju par visiem medicīnas pakalpojumu saņēmējiem un nodokļu maksātājiem. Mediķi slimnīcās un farmaceiti aptiekās tādā veidā ļoti vienkārši, izmantojot, piemēram, iedzīvotāju identifikācijas karti, varēs pārbaudīt, par kādu cenu pacientam pienākas zāles vai medicīnas pakalpojums, un nodokļu maksātāji garantēti saņemtu tiem pienākošās atlaides.
Vēl viens būtisks nosacījums ir izmaiņas nodokļu sistēmā, jo jābūt norādītai iedzīvotāju ienākuma nodokļa summai (IIN), kas paredzēta konkrēti veselības pakalpojumu segšanai. Patlaban papildu nauda veselībai tiek meklēta kopējā budžetā. Loģiskāk būtu, ja šī nauda tiktu virzīta konkrēti veselības apdrošināšanai. Tad cilvēkiem būtu dota iespēja uzskatāmi redzēt, ka saņem konkrētu pakalpojumu par samaksāto naudu. Svarīgi šo summu meklēt tieši IIN ietvaros, jo sociālā nodokļa likme - 35,09% - jau ir samērā augsta un to vairs nevajadzētu palielināt.
Protams, sistēmā jābūt virknei izņēmumu no sociālā un medicīnas viedokļa. Ir jānodala sabiedrības grupas, uz kurām attiecas izņēmumi, piemēram, mazturīgie un pensionāri. Arī pirmā palīdzība jāsniedz pilnīgi visiem pacientiem. Ja cilvēks nonāks slimnīcā, ārsts neatteiks pirmo palīdzību, bet par tālāko papildu apkalpošanu būs jāmaksā, un par to pacientam izrakstīs rēķinu. Atbilstoši iemaksu lielumam būs pakalpojumi, kas pieejami bez maksas, bet citi ar atlaidi vai par pilnu maksu. Protams, būs nepieciešams zināms laiks, lai apmācītu veselības aprūpes darbiniekus, kā strādāt jaunās sistēmas apstākļos. Būs nepieciešams arī jauns aprīkojums - datori un termināļi, lai varētu nolasīt informāciju no viedkartēm.
Galvenais jautājums, protams, ir - ko iedzīvotāji iegūs, ja veselības aprūpes sistēma Latvijā tiks reformēta? Eiropas valstu pieredze apliecina, ka viens no lielākajiem ieguvumiem ir uzticības pieaugums nodokļu sistēmai, jo cilvēkiem ikdienā kļūst labāk redzams, kur paliek viņu nodokļu nauda un kādus nodrošinājumus viņi gūst. Vēl viens būtisks ieguvums ir medicīnas pakalpojumu kvalitātes pieaugums, kas iet kopsolī arī ar medicīnas darbinieku atalgojuma pieaugumu atbilstoši viņu izglītības un kvalifikācijas līmenim.
Latvijā ir nepieciešama veselības sistēmas reforma, kas orientēta uz solidaritātes principa ievērošanu, jo ne tikai valstij, bet arī katram iedzīvotājam jāparūpējas par sevi un savu ģimeni.
*Ekonomists, SIA KPMG Baltics pārstāvis