Pilnīgi viennozīmīgi var konstatēt tikai vienu - ka Baltkrievijā valdošais režīms ir uzskatāms par autoritāru. Precizitātes labad gan jāpiemin, ka Baltkrievijā ir divu palātu parlaments un svētdien nevēlēja augšpalātu, Republikas padomi. Šo padomi ievēl vietējās, mēs teiktu - apgabalu, padomes, un astoņus cilvēkus ieceļ Lukašenko personīgi. Kopumā padomē ir 64 cilvēki, viņu funkcija principā ir likumdošanas aktu apstiprināšana, bet viņu lēmums nav galīgais. Tātad svētdien vēlēja apakšpalātu jeb, kā to oficiāli sauc, Pārstāvju palātu, kurā ir 110 locekļu. Ja runā par vēlēšanu rezultātiem, tad par labu demokrātijai liecina tas, ka no 109 ievēlētajiem (vienā apgabalā būs nepieciešamas atkārtotas vēlēšanas) pieci pārstāv politiskās partijas - komunistus, agrāro partiju, republikānisko darba un taisnīguma partiju. Skaidrs, ka tās nav opozīcijas partijas - tās ir gatavas strādāt tajās robežās, kādas ir noteicis Lukašenko. Pārējie 104 ievēlētie ir bezpartijiskie, un no šī apjoma apmēram puse ir valsts iestāžu darbinieki, faktiski ierēdņi. Tāda nu ir izpratne par demokrātiju Lukašenko versijā...
Bet varbūt vēlētāji toties varēja brīvi izvēlēties starp šiem ierēdņiem?
Redziet, ir viens cits aspekts - divu lielāko opozīcijas partiju lēmums (nosacīti pēdējā brīdī) vēlēšanās nepiedalīties. Cilvēciski viņus var saprast, tomēr es sliecos piekrist tiem ekspertiem Eiropā un citur Rietumos, kuru skatījumā šis boikots nebija īsti pareizs lēmums. Lai gan, atkārtoju, saprast viņus var... Piemēram, nebija tādu priekšvēlēšanu diskusiju nacionālā līmenī, tās notika reģionālā mērogā, turklāt nevis tiešraidē, bet ierakstā. Attiecīgi, ja kāds tur mēģināja izvirzīt kādu politisku kritiku Lukašenko virzienā, viņu «grieza» ārā. Attiecīgi opozīcija savu nostāju pat lokāla līmeņa jautājumos nespēja brīvi izstāstīt, un, cik saprotu, tas bija viens no galvenajiem boikota iemesliem.
Kāpēc mēs, eiropieši, tā raizējamies tieši par Baltkrieviju? Ja kā piemēru ņemam olimpiskās spēles Londonā, tad redzējām, ka Lukašenko vīza bija liegta, toties tribīnēs sēdēja tādu valstu līderi, kurās cilvēktiesību situācija nebūt nav labāka.
Jāņem vērā, ka Baltkrievija tomēr ir Centrāleiropas valsts. Ja mēs paskatāmies uz tās eksportu, tad, jā, pirmajā vietā pēc apjoma kā noieta tirgus ir Krievija, tomēr otrajā, trešajā un ceturtajā vietā - tādas Eiropas valstis kā Lielbritānija, Nīderlande un Polija. Importā līdzīgi: jā, pirmajā vietā Krievija, bet otrajā Vācija. Respektīvi, Baltkrievija kā Eiropas valsts pievērš sev salīdzinoši lielāku uzmanību. Un jo īpaši tas negatīvā nozīmē izdevās 2010. gada prezidenta vēlēšanu kontekstā, kad Lukašenko ieguva ļoti slikti imidžu, turklāt viņš neiet uz kontaktiem un kompromisiem.
Viens no veidiem, kā Eiropa demonstrē savu attieksmi pret Lukašenko režīmu, ir ekonomiskās sankcijas. Latvijā - ņemot vērā mūsu ekonomiskās intereses - šīs sankcijas tika uztvertas visai pretrunīgi. Jūsuprāt, šīm sankcijām vispār ir jēga?
Es pieļauju, ka būs kādas diskusijas Eiropas Padomē, Eiropas Parlamentā, tomēr jāņem vērā, ka EDSO atzinums par šīm vēlēšanām būs faktiski tāds pats kā par iepriekšējām, sākot no 1994. gada, tās netiek atzītas par brīvām un demokrātiskām. Ja runā par sankcijām, tad faktiski jau runa ir tikai par ieceļošanas liegumu apmēram 200 Baltkrievijas amatpersonām, respektīvi, tās skar tikai eliti, bet ne sabiedrību. Par ko cilvēki sūdzas, ir 60 eiro maksa par Šengenas vīzu... Tādu īstu ekonomisko sankciju jau nav. Tāpēc aktuālāki būs meklējumi, kā savienot pastāvošo sankciju režīmu ar kaut kādām sadarbības formām. Jo vairāk tāpēc, ka Lukašenko ir paziņojis - to gan viņš dara laiku pa laikam -, ka ir gatavs sadarbībai.
Lukašenko tā arī, atvainojos, nomirs savā postenī, vai tomēr ir iespējamas kādas pārmaiņas?
Manuprāt, pārskatāmā nākotnē - līdz nākamajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām - tur pilnīgi nekas nemainīsies. Lukašenko ir 58 gadi - politiķis spēku pilnbriedā. Nekādi galma apvērsumi nav iespējami. Krievija viņu finansē un apgādā ar visu nepieciešamo. Neredzu priekšnoteikumus izmaiņām. Ja runā par opozīciju, tā tiešām ir sašķelta un vāja intelektuālo resursu un līderu kontekstā.
Kas notiks ar ideju par Krieviju un Baltkrieviju kā vienotu valsti?
Domāju, ka šī ideja tālāk attīstīta netiks - kaut vai tāpēc, ka Krievija ir iestājusies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas rada problēmas vienotas valsts modelim.
Bet Baltkrievija Krievijai diezgan dārgi izmaksā.
Jā, bet to atsver ģeopolitiskās intereses. Ne velti Krievija Baltkrievijas rietumu reģionā uzcēla kaut ko līdzīgu Skrundas lokatora monstram, kas Krievijai ir svarīgs instruments sarunās ar ASV par amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā. Protams, Putins varbūt vēlētos, lai Lukašenko nav tik neslēpti autoritārs, lai viņš būtu elastīgāks, tomēr, kā jau minēju, ieguvumi atsver šīs neērtības.