Gundars Vētra
Jau iepriekš prognozēju, ka šāda situācija varētu izveidoties. Pēc zaudējuma Izraēlai savā laukumā meitenēm varbūt ne īsti zuda ticība saviem spēkiem, bet arī pārliecību iegūt neizdevās. Pēc šādiem zaudējumiem ir ļoti grūti izbraukumā spēlēt ar pietiekami spēcīgu pretinieku, kāda ir Serbijas komanda. Komandas spēles stilu grūti prognozēt, jo diemžēl neredzēju spēli ar Serbiju. Uz rumāniešu fona to bija grūti novērtēt, bet spēlē ar Izraēlu drīzāk pielāgojāmies pretinieču spēlei, nevis centāmies uzspiest savu.
Aivars Vīnbergs
RTU-Merks treneris
Pirmais riņķis pārsteidzis negatīvi. Ir sajūta, ka treneris īsti nezina, kuras spēlētājas uzvilks viņu finālturnīra kalnā. Ar tik plašu spēlētāju loku atļaujas spēlēt tikai ļoti spēcīgas komandas. Parasti tomēr ir septiņas spēlētājas, kuras ir laukumā spēles svarīgākajos brīžos. Pozicionāli spēlējam pārāk pragmatiski. Atklāti sakot, spēlējam pagarlaicīgi. Protams, ja akli jūt līdzi komandai, to var pieciest, taču basketbols nav īpaši skatāms. Cerības tikt uz finālturnīru nekur nav pazudušas. Pret Serbiju Rīgā jāiemet vairāk, nekā ielaidām.
Ieva Tāre
Bijusī izlases basketboliste
Situācija nav vienkārša, taču meitenes pašas tādu ir izveidojušas. Izskatās, ka komanda joprojām «taustās». Manuprāt, nevaram spēlēt lēno basketbolu, neesam tādam domātas. Parasti Latvijas izlase spēlējusi ātri, taču šajā komandā dažkārt šķiet, ka ir uzdevums bremzēt spēles tempu. Arī agresivitāte varētu būt lielāka. Tāpat spēle nesokas centriem - situācijās viens pret vienu pretinieces parasti nospēlē veiksmīgāk. Vēl varam tikt uz finālturnīru. Visiem zināms, ka dāmu basketbolā nekas nav neiespējams.