Latvijā ir 682 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuru statuss ir apstiprināts ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem. Tas nav daudz, un Eiropas Savienībā esam vienā no pēdējām vietām... Iestājoties ES, spēkā stājās arī tās Putnu un Biotopu direktīva, ar to palīdzību, regulējot nacionālo likumdošanu par sugu aizsardzību un medībām, tikušas saglabātas un uzlabotas to eksistēšanai nepieciešamās teritorijas. Ik pēc sešiem gadiem dalībvalstīm jāiesniedz Eiropas Komisijai dati par situāciju dabas aizsardzības jomā, ko EK apkopo, veidojot pārskatu par situāciju visā Eiropā. Maija nogalē EK publiskoja 2007.-2013. gada perioda izvērtējumu, kas vēsta, ka, neskatoties uz aktivitātēm dabas aizsardzības jomā, 60% no Eiropā sastopamajām dzīvnieku un augu sugām un 77% no to mājvietām joprojām ir apdraudētas. Patlaban ir izsludināta Putnu un Biotopu direktīvas grozījumu sabiedriskā apspriešana, un ne tikai politiķi un vides aktīvisti, bet arī iedzīvotāji ir aicināti paust savu viedokli par dabas aizsardzības nepieciešamību - vairāk nekā 100 vides organizāciju, tādas kā World Wide Fund of Nature, Friends of the Earth, Bird Life International, European Environmental Buerau u. c., sākušas kampaņu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Eiropā. «Dabas aizsardzība nav nekas pretējs ekonomiskām interesēm, pieredze rāda, ka tās lieliski iet roku rokā, ja racionāli un ar likumu palīdzību tiek regulētas,» uzskata Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Daudzās situācijās pārmaiņas - ne negatīvās, ne pozitīvās - neredzam uzreiz, jo dabas procesi notiek lēni, un, iespējams, patlaban baudām sekas, ko izraisījušas pat vairākas desmitgades senas darbības. Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis norāda - ar ES direktīvu palīdzību panākti daudzi uzlabojumi dabas aizsardzības jomā, precizējot datus, saskaitot, kartējot un strukturējot, un veidojot sistemātiskus dabas aizsardzības plānus. «Pārskats, ko 2013. gadā Latvija iesniedza EK, ļāva saprast, kas vēl darāms, kas paveikts,» saka V. Lārmanis un uzsver, ka arī turpmāk nepieciešams turēties pie konstruktīvas attīstības principiem.
«Iestājoties Eiropas Savienībā, gan uz Putnu direktīvas, gan uz Biotopu direktīvas pamata tika izveidotas 122 jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tās ir nozīmīgi uzlabojušas vairāku putnu sugu dzīves apstākļus. Latvijas jūras ērgļu populācija 1982. gadā (trīs gadus pēc tam, kad ES tika pieņemta Putnu direktīva) bija trīs pāri, 2013. gadā - 90-100 pāru. Arī zaļā vārna paglābusies no pilnīgas izzušanas,» stāsta ornitologs Viesturs Ķerus.
PDF interneta vietnē iespējams iepazīties ar EK jaunāko izvērtējumu par ES dabu (The State of Nature in the EU) un izteikt savu viedokli.
www.naturealert.eu/lv.