2014. gada priekšnojautas
1. Saprotams, ka neviens politiķis priekšvēlēšanu kampaņas laikā publiski neatzīs, ka pats saprot: pieteiktais mērķis, piemēram, pārņemt varu kādā pašvaldībā, ne visai atbilst reālajām iespējām. Tādēļ lieki sagaidīt no Vienotības (V) vai Nacionālās apvienības (NA) politiķiem savu izredžu Rīgā reālu novērtējumu kādā intervijā vai pašu runā. Tomēr privātā komunikācijā prognozes ir piezemētākas. Vēl vairāk - ir nojaušams, ka pašreizējās valdības koalīcijas partijas apzinās: ar pašvaldību vēlēšanām Rīgā ietekmes zaudēšanas process nebeigsies. Aizsardzības ministrs intervijā Dienai pagājušajā nedēļā atklātības lēkmē pat atļāvās modelēt situāciju, ka pēc Saeimas vēlēšanām nākamgad Saskaņas centrs (SC) beidzot tiek pie varas arī valdības līmenī, tādēļ jo svarīgi esot, lai SC saprastu savu atbildību jautājumos, kas skar NATO utt. Neoficiālā līmenī SC nonākšana valdībā tiek apspriesta vēl tiešāk: ja nākamajā Saeimā iekļūst arī ekspremjera Repšes domubiedri kombinācijā ar bijušo Valsts kontroles vadītāju Sudrabu (kā atsevišķa, jauna politiskā spēka līderi vai tomēr pierunātu pievienoties Repšes komandai), tad SC var iegūt līdz šim arvien pietrūkušās balsis valdības izveidošanai (jāņem vērā arī zaļo zemnieku tradicionālais elastīgums koalīciju veidošanas jautājumos...). Un tad mēs astoņus gadus pasēdēsim opozīcijā, melanholiski prognozē viens no V stratēģiem, paužot vien cerību, ka jau ieviestais eiro, Fiskālās disciplīnas likums un vēl ciešāka integrēšanās ES samazinās telpu iespējamiem jaunās valdošās koalīcijas eksperimentiem.
Līdz 2014. gada rudenim vēl laika gana, tādēļ aprakstītais modelis var arī neīstenoties, tomēr tā sastāvdaļas veidojas. Piemēram, vai nav apbrīnojama sakritība, ka publiskajā telpā tik intensīvi sevi piesaka Repšes komanda, kas taču pašvaldību vēlēšanās nestartē? Bet varbūt vēstījums ir orientēts tiem V un jo īpaši Reformu partijas (RP) biedriem, kuri pēc 1. jūnija būs spiesti ļoti nopietni apsvērt savu tālāko nākotni politikā? Lūdzu! Lūk, jauna, braša nojumīte, zem kuras nogurušam ceļiniekam patverties...
Līdz šim viens no pretargumentiem SC nonākšanai pie varas nacionālajā līmenī ir bijis apvienības īsais kadru rezervju soliņš - tā teikt, kas tad vēl bez Ušakova jums tur ir? Nenoliedzami Rīgas mēra atpazīstamība ir nesalīdzināma ar citu SC vadošo politiķu popularitāti, tomēr šo problēmu nevajadzētu pārspīlēt. Kaut tāpēc, ka, ja V premjera amata kandidāts vairs nebūs Dombrovskis, tad šis atpazīstamības faktors vairs nav tik būtisks.
Pavasara tīrīšana?
2. Saspringtās attiecības starp ekonomikas ministru un ministrijas valsts sekretāru jau krietni sen nebija noslēpums, tomēr tikai aizvadītajā nedēļā Pavļuts bija zvaigžņu stāvokli izkārtojis tā, lai panāktu Pūces aiziešanu. Iespējams, viena no zvaigznītēm bija Pūces kunga labā paziņas Jaunupa jaunskunga paziņojums par izstāšanos no Vienotības - kādēļ gan premjeram tagad neatbalstīt sava ministra lūgumu... Prognozējami bija arī tas, ka Pūce nepieņems piedāvājumu strādāt dzimtenes labā citā, Satiksmes ministrijā, valsts sekretāra vietnieka postenī (jo īpaši tāpēc, ka piedāvātā atbildības sfēra - Eiropas finansējuma apgūšana transporta nozarē - ir izcili riskants lauciņš). Piedāvājums gan atgādināja, ka visnotaļ svarīgā Satiksmes ministrija darbojas ne tikai bez viena valsts sekretāra vietnieka, bet arī bez valsts sekretāra (līdzšinējam kļūstot par ministru). Lai kā arī būtu, Pavļuta rīcība liecina, ka, par spīti prognozēm par RP izjukšanu tuvāko mēnešu laikā, ministrs gatavojas sparīgi darboties savā postenī.
Pavasarīgas brāzmas sākušas pūst arī Zemkopības ministrijas lauciņos. Ierindas civiliedzīvotājiem, kuri jau izsenis visai skeptiski spriež par to, «ko tajās desās liek», var likties dīvaini, ka t. s. zirga gaļas skandāla dēļ var noripot arī kāds ķermenis Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadībā. Tā teikt, tad nu gan! Tomēr neaizmirsīsim, ka PVD ir ļoti ietekmīga iestāde, ja runa ir par pārtikas tirgu, kurā iekšējā konkurence ir asa un cīņa par pārdali nepārtraukta. Piemēram, zinātāji teic, ka savulaik tieši PVD toreizējās vadības aktivitātes būtiski mainījušas spēku samēru starp vietējiem un importētājiem lašu segmentā. Īsi sakot, skandāliņi, it sevišķi, ja tās ogles kāds prasmīgi parušina, dažkārt ir ļoti noderīgi. Vienīgi būtu žēl, ja šīs grūstīšanās dēļ par grēkāžiem tiktu pataisīti kādi PVD ierindas darbinieki.
Tiesa, jauna slota ne vienmēr ir a priori vērtība, pat ja tās parādīšanos nepavada intrigas. Proti, pagājušajā nedēļā apstiprinātais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunais vadītājs diez vai ko būtisku mainīs SAB darbā, un tas ir tikai loģiski - specdienesti nav tās iestādes, kur eksperimentēt. Savukārt tos ļaudis, kurus biedē bijušā ģenerālprokurora it kā saistība ar premjera partiju, varētu mierināt ar atgādinājumu, ka SAB ir pietiekami cieši saistīts ar Latvijas Rietumu partneriem, lai šie partneri nepieļautu, ka NATO un ES ārējās robežas valstī specdienests aizrautos ar vienas politiskās grupas apkalpošanu. Savukārt tiem, kuri vispār apšauba izlūkdienesta nepieciešamību Latvijā, vadoties pēc principa «kas tad mums te ir, ko spiegot?», jāatgādina, ka ir arī tāds ļoti bīstams ārējais apdraudējums kā starptautiskā noziedzība (kas, starp citu, vismaz Krievijas gadījumā nereti sadarbojas ar šīs valsts «dienestiem»).
Vienā teikumā
Aizvadītajā nedēļā Klaipēdas osta paziņoja, ka noslēdzies sarunu process ar Ziemeļu investīciju banku par ilgtermiņa kredīta 44 miljonu eiro saņemšanu ostas attīstībai; savukārt mēs tikmēr kārtējo reizi cīnāmies ar pilsoni Loginovu...
Rietumeiropas publiskajā telpā arvien biežāki mēģinājumi (piemēram, plaša publikācija 13.03. Reuters) sasaistīt Latvijas uzņemšanu eirozonā ar nerezidentu naudas ietekmi Latvijas banku sistēmā; Latvija - Baltijas Kipra? - piekasīgi jautā mūsu «draugi», kautri noklusējot paši savus nopelnus «krievu naudas» izvietošanā.
Kamēr mūsu premjers bikli apsver, vai ierobežot ārvalstnieku iespējas Latvijas lauksaimniecības zemes iegādē, viņa ungāru kolēģis vienā mierā pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka vismaz 50% no Ungārijas banku kapitāla jābūt ar vietēju izcelsmi; nu jā - būt Eiropas «sliktajam zēnam» dažkārt ir gluži parocīgi, jo var vairāk atļauties...
Cik tipiski: vairāku Latvijas ekonomistu diskusijai aizvadītajā nedēļā par ļoti būtisku jautājumu - cik lielā mērā bezdarbs Latvijā ir ciklisks, cik strukturāls - publiskajā telpā tiek veltītas divas trīs publikācijas.
Valdība piešķir 5 miljonus pašvaldībām par neplānotiem izdevumiem ceļu uzturēšanā šoziem; vai sniga vairāk? Vai tīrīja labāk? Bet varbūt kārtējo reizi vienkāršāk ir iedot visiem pa drusciņai, lai nav vēlēšanu priekšvakarā jāpamato, kāpēc adekvāta summa iedota dažiem?
Ņemot vērā, cik izplūdis ir Latvijas sabiedrības lielākās daļas priekšstats par to, ko vispār dara mūsu priekšstāvji Eiropas Parlamentā (EP), šo priekšstāvju mēģinājums aizkustināt elektorāta jūtas ar ziņu, ka Latvijai pēc vēlēšanām nākamgad būs par vienu vietu EP mazāk, diez vai sekmēsies.
* P.S. Vēl nesen šūmēšanās ap Liepājas metalurgu bija tāda, ka likās - ja situācija netiks atrisināta nedēļas laikā, gals klāt; kāds par šo jautājumu ir ko jaunu dzirdējis?