Meteorologi gan pagaidām neņemas prognozēt, kāda un cik mērena vai strauja gaidāma pavasara iestāšanās. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Kurpniece Dienai stāsta, ka precīzu laika prognozi varēšot pateikt tikai nākamnedēļ. Šobrīd arī viņas kolēģi vēl veicot sniega uzmērījumus un nosaka ledus biezumu dažādos ūdeņos, lai noteiktu ūdens rezerves un iespējamos ledus sastrēgumus. Kā vēsta laika prognožu portāls gismeteo.ru, Latvijā tuvākajās brīvdienās gaidāms atkusnis, savukārt marta sākumā atkal atgriezīsies sals un būs pat līdz mīnus 10 grādiem. Pēc speciālistu teiktā, ja pavasaris iestāsies pakāpeniski, kūstot un piesalstot, plūdu draudi ir mazāki.
Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) eksperti jau veikuši analīzi par iespējamām plūdu vietām un apjomiem. Kā informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Vineta Kleine, plūdu novēršanā iesaistīs karavīrus, zemessargus un civilos speciālistus, izmantojot Zemessardzes un NBS Gaisa spēku rīcībā esošo materiāli tehnisko nodrošinājumu. Viņi esot gatavi veikt ledus spridzināšanu, teritorijas novērošanu no gaisa ar helikopteriem, cilvēku evakuāciju un materiālo vērtību apsardzi.
Savukārt visām pašvaldībām līdz 3.martam Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā jāiesniedz informācija par iespējamiem riskiem, par gatavību, par nepieciešamo palīdzību, kuru savukārt analizēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta organizētajā Krīzes vadības padomes sēdē 8.martā.
Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska atceras, ka lieli plūdi jau piedzīvoti 2004.gadā, tādēļ rīcības plāns kopumā esot jau zināms, un patlaban tiek veikti visi nepieciešamie preventīvie pasākumi. Apdraudētākās vietas esot Kalkūni, Svente, Nīcgale, Tabore, Laucese, Līksna. Apzinātas šo teritoriju mājas, iedzīvotāju vārdi un tālruņu numuri, tāpat mājlopi, laivu un motorlaivu skaits. Izstrādāts evakuācijas plāns un iespējamās izmitinājumu vietas - kultūras nami, skolas. «Uztrauc, ka līdz šim brīdim hidrologi un meteorologi nav snieguši ziņas par laika prognozi Baltkrievijā un Krievijā, jo arī tur šogad uzsnigusi neparasti bieza sniega sega un upēs bieza ledus kārta, tas lielā mērā iespaidos plūdu apmēru pie mums,» norāda J.Jalinska.
Arī Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde informē, ka plāns jau ir. Apdraudētākās vietas esot pati Pļaviņu pilsēta un Gostiņi Aiviekstes pagastā. Jau brīdināti aptuveni 120 iedzīvotāji no 42 mājām par evakuācijas iespējamību, izskaidrots, kā rīkoties trauksmes gadījumā. Paredzams, ka Aiviekstes pagastā no plūdiem būšot jāglābj ne tikai cilvēki, bet arī govis un teļi. Daugavas krastā atrodas daudzas iestādes, piemēram, mūzikas skola plūdu laikā tiks slēgta, bet Aizkraukles slimnīcai lūgts uzņemt pansionāta iemītniekus.
Rīgā lielākās problēmas prognozējamas ar pilsētas ūdens notekām, kas piedzītas ar ledu, smiltīm un dažādiem atkritumiem. Centra pārstāvis paredz, ka sniega ūdens apjomu kanalizācijas sistēmas nespēs uzņemt, lai arī tiekot darīts viss iespējamais, lai sniegu no pilsētas izvestu.