Izmaiņas notiek jau tagad, un tās var pamanīt ikviens Etiopiju apmeklējušais, jo Afaras tuksnesī izveidojusies pamatīga plaisa, kas ar katru gadu paplašinās un ar laiku varētu «saplēst» melno kontinentu. Sešus metrus plato «vagu» zinātnieki pamanīja pirms četriem gadiem. Tā stiepās piecdesmit kilometru garumā. Jau tolaik ģeologi izteica pieņēmumu, ka «zeme atvērusies» tektonisko plātņu sadursmes dēļ un, plātnēm attālinoties, sprauga augs lielāka.
Top okeāns
Šogad veiktajās pārbaudēs hipotēze apstiprinājusies, un ģeologi sliecas domāt, ka plaisa kādu dienu pāraugs okeānā, sadalot Āfriku divās daļās. Vaga esot identiska tām, kādas veidojas okeāna dibenā, raksta žurnāls Geophysical Research Letters. Līdzīga parādība pamazām izpleš Sarkano jūru.
Izmantojot 2005.gadā savāktos datus par zemes svārstībām, zinātnieki izkalkulēja, ka milzu plaisa radusies dažu dienu laikā. Zeme sāka plīst vulkāna izvirduma dēļ. Atšķirībā no klasiskiem izvirdumiem toreiz magma neizplūda virszemē, bet gan palika pazemē, kur sakalstot ieņēma ķīļa formu. Zemes satricinājuma laikā ķīlis tika pacelts uz augšu un uzlauza zemes virsmu, izveidojot aptuveni 60 metru dziļu plaisu, kas sāka plēst zemi uz abām pusēm.
Līdzīgi pazemes ķīļi veidojas arī Īslandē, tikai tur tie ir mazāki - ap 10 kilometriem gari un metru plati, raksta žurnāls New Scientist. Tas nozīmē, ka arī ziemeļu sala kādu dienu var sašķelties vairākās mazākās, ūdens ieskautās teritorijās.
«Šis pētījums ir izrāviens mūsu izpratnē par kontinentu sašķelšanos, kas ved uz jaunu okeāna baseinu veidošanos,» skaidro Kalifornijas Universitātes Santabarbarā Zemes zinātņu fakultātes goda profesors Kens Makdonalds, kurš nav saistīts ar Etiopijā strādājošo komandu. «Pirmo reizi izdevies parādīt, ka aktivitāte vienā nošķelšanās segmentā var izraisīt masīvu magmas ieplūšanu un deformēt vidi,» profesoru aizrāvusi iespēja noskaidrot, kā izveidojušies kontinenti.
Virszemes laboratorija
Notikumi tuksnesī atgādina tos, kas veido vagas zem ūdens. Tādēļ zinātnieki priecājas par iespēju reizē studēt arī šos ģeoloģiskos procesus. «Mēs zinām, ka jūras dibenā plaisas rodas līdzīgā veidā, kad magma ieplūst plīsuma vietā. Taču mums nebija ne jausmas, ka tik gara aiza var izveidoties vienā piegājienā,» zinātnes vortālam LiveScience saka pētījuma vadītāja Ročesteras Universitātes zemes un vides zinātņu profesore Sindija Ebingere. Viņa atzīst, ka viens no pētījuma pamatuzdevumiem bija noskaidrot, vai Etiopijā notiekošais līdzinās tam, kas notiek okeāna dibenā, «kur mums tikpat kā nav iespēju nokļūt». S.Ebingeres komanda ar skubu izmanto dabas dāvāto iespēju: «Mēs zinām - ja mums izdosies atrast saikni, tad Etiopija kļūs par unikālu un lielisku okeāna vagu laboratoriju. Tagad mēs zinām, ka plaisa patiešām ir kā zemūdens valstībā.»
Izpētes darbi Āfrikā noveduši ģeologus pie secinājuma, ka milzīgi, kontinentu izskatu mainoši satricinājumi var notikt pēkšņi un ļoti strauji. Afaras tuksnesī savāktie dati rāda, ka fundamentālākās izmaiņas gaidāmas, kad pēc tektonisko plātņu sadursmes nolūst un attālinās lieli fragmeni, nevis sadrūp sīkās lauskās. Sadrupšanas gadījumā gaidāmas biežas nelielas zemestrīces, taču tās būtiski neizmaina karti. Savukārt lielo fragmentu nodalīšanās ilgtermiņā spēj pārveidot kontinentu izskatu un apgrūtināt cilvēces mierīgu pastāvēšanu attiecīgajā teritorijā.
Afaras tuksnesī, kas atrodas Etiopijas ziemeļos, saduras Āfrikas un Arābijas tektoniskās plātnes. Tās pēdējos 30 miljonos gadu attālinās viena no otras ar ātrumu pāris centimetru gadā. Attālināšanās dēļ radusies 300 kilometru garā Afaras ieplaka - viena no zemākajām un karstākajām vietām uz zemeslodes - un Sarkanā jūra. Tuvāko miljons gadu laikā Sarkanās jūras ūdeņi varētu ieplūst jaunā ūdenstilpē, kas izaugs par okeānu. Tas nošķels no Āfrikas tagadējo Somāliju un daļu Etiopijas. Tātad salīdzinoši nelielu kontinenta daļu. S.Ebingere lēš, ka pēc četriem miljoniem gadu plaisa būs tik plata kā Sarkanā jūra šodien.