Pirmo reizi tevi intervēju kā jau premjerlīgas futbolistu. Kādas bija sajūtas?
Es to ļoti gaidīju, cerēju, ka šoreiz sanāks... Es uz to gāju visu karjeru. Izjūtas grūti aprakstīt, sevišķi vārdos. Ja mācētu rakstīt dzejoli, uzrakstītu. Pēc debijas vakars bija ļoti emocionāls. Tas ir vakars, kuru atcerēšos visu dzīvi.
Nebija sirreālas sajūtas? 2000. gadā tavs tagadējais komandas biedrs Īans Hārts Leeds United sastāvā spēlēja UEFA Čempionu līgas pusfinālā, bet tu tobrīd spēlēji Latvijas 1. līgā...
(Smejas.) Jā, tobrīd atradāmies futbola līmeņa dažādos polos...
Kad bija lielāks satraukums - debijā pret Stoke vai viesos pret Chelsea?
Daudzmaz vienāds bija abās spēlēs. Tikai pirms mača ar Chelsea bija sakāpinātas emocijas, jo mums bija jābrauc ar autobusu cauri visai Čelsijai, caur sastrēgumiem, jāredz, kā gatavojas fani, kā visi krogi tiek piedziedāti... Sanāca uzsūkt pirmsspēles emocijas pilnā apmērā - gan spēlētāju, gan fanu satraukumu. Tur bija daudz manu draugu, kas teica, ka pirms mača jau skudriņas skrēja pār ādu. Faniem! Spēlētājam vēl asāk...
Vai zini, ka vienā statistikas rādītājā pašreiz esi labākais premjerlīgā un otrs labākais Eiropas Top5 līgās?
(Neticībā noelšas.) Diez kurā tad?
«Clearances» jeb bumbas izsišana no soda laukuma.
Nu jā, tā varētu būt. Pret Chelsea tādu bija daudz.
Nē! Pret Stoke bija vairāk.
Jā? Man likās otrādi... Nekad tādai statistikai nepievēršu uzmanību. Laikam - jo vairāk komandai darba aizsardzībā, jo lielākas iespējas aizsargam te atzīmēties.
Vai dzirdēji, kā Reading fani Stamford Bridge stadionā dziedāja «Don't sell my Gorkss» (angliski: «Nepārdod manu Gorkšu»)?
Nē, tajā spēlē es neko nedzirdēju. (Smejas.) Emocijas tevi pārņem, tu dzirdi troksni, bet ne detaļās. Lai ko saprastu, jāatslēdzas no spēles un jāklausās, bet pret Chelsea tam nav laika. Pret Stoke esmu dzirdējis man veltītas dziesmas.
Kādas?
Nedziedāšu. Labāk taisīšu «clearances». (Smaida.)
Kas būtiski ir mainījies tavā dzīvē, kopš pārcēlies no Championship līgas uz premjerlīgu?
Ir tā jocīgi. It kā režīms tāds pats - brauc uz treniņu, satiec tos pašus «džekus», visi tādi paši kā pirms gada, bet preses uzmanība ir neiedomājami palielinājusies. Premjerlīgā publicitāte ir simt reižu lielāka. Katrs treniņš tiek filmēts, katru dienu treniņā ir preses pārstāvji.
Bet tu pats to laikam vēl īsti neizjūti, jo es tavus komentārus nekur neatradu.
Es pēc tā neraujos. Ja ir iespēja, atvēlu runāšanu kādam citam. Pagaidām ar reportieriem sakars vien tāds, ka reizēm kā tulks palīdzu intervēt [Pāvelu] Pogrebņaku.
Stoke un Chelsea spēlē krasi atšķirīgu futbolu.
Stoke, lai arī spēlē citādi, ir laba komanda, kas jau ilgstoši ir premjerlīgā. Spēlēt pret tādu meistaru kā Pīters Kraučs bija vērtīgs tests. Viņš ir viens no labākajiem sava apmluā futbolistiem pasaulē. Par Chelsea nemaz nav vērts runāt... Šī pieredze palīdzēs arī izlases mačos.
Pret Stoke iepazinies ar Latvijas izlases pretinieces Bosnijas vārtsargu Asmiru Begoviču. Viņa žoklis izjuta tava elkoņa smagumu...
Jā, tā sanāca. Viņš ir labs vārtsargs, kas ilgstoši spēlē premjerlīgā - tas jau apliecina viņa kvalitāti. Bosnijai pēdējā pārbaudes spēle bija pret Velsu, kurā piedalījās trīs mani komandas biedri. Es viņiem apjautājos par Bosniju. Viņi teica, ka tā ir ļoti spēcīga komanda. Tāds spēlētājs kā [Edins] Džeko komentārus neprasa. Bet cīnīties var!
Nosauc trīs Latvijas izlases trumpjus šajā ciklā!
Saspēlējies kodols, augstā līmenī labi spēlējoši futbolisti un draudzīgs kolektīvs.
Trīs svarīgas spēles cikla sākumā - tas ir uz labu?
Nezinu, es kalendāram nepievēršu uzmanību. Mums jādomā tikai par katru nākamo spēli. Nav jādomā, jāskaitļo uz priekšu. Rēķināt var sākt, ciklam esot pusē.
Vai grieķi Rīgā varētu būt ne 100% fokusējušies?
Tā domāt būtu muļķīgi. Grieķi kā neviens cits māk ņemt punktus visos veidos. Ar skaistu vai nesmuku futbolu, bet viņi savu panāk.