Dažas minūtes pēc tam, kad pirmdien Saeima bija nobalsojusi pret viņa ievēlēšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā, V. Zatlers žurnālistiem atzina, ka diemžēl parlamentā valda vecā politiskā kultūra un «kādam ambīcijas un personīgās intereses ir augstākas par valsts interesēm». Notikušā nevarot vainot ne oligarhus, ne kādu citu, jo tie, kuri nobalsojuši pretēji tam, ko paredzēja koalīcijas vienošanās, ir meklējami starp tās partiju deputātiem, atzina V. Zatlers.
Pirmo reizi kāda frakcija ir sašķēlusies vēl pirms Saeimas sanākšanas, ja neskaita vienu gadījumu 1995. gadā, kad pirms pirmās sēdes no Zīgerista partijas aizgāja viens no tās ievēlētais deputāts. Pirmās sēdes labo noskaņu aptumšoja sešu deputātu izstāšanās no Zatlera Reformu partijas. Kā V. Zatlera neievēlēšana Saeimas spīkera amatā (par viņu nobalsoja 45 no 56 deputātiem, kuri bija noskaņoti viņu atbalstīt), tā frakcijas sašķelšanās vistiešākajā veidā ir saistīta ar jaunās valdības izveidošanu, kuru bija plānots apstiprināt jau ceturtdien. Kopš 2002. gada katras Saeimas pirmajā sēde Valsts prezidents ir nosaucis tā cilvēka vārdu, kuru aicina veidot valdību, un drīz pēc nominācijas tā ir apstiprināta. Tagad pirmajā sēdē Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nācās aicināt politiķus beigt spēlēt politiskās spēlītes, pirms vēl tās bija sāktas.
Tieši tā varētu iztulkot Saeimas spīkera vēlēšanas, kad vieniem šķiet - kā Vienotībā, tā Nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!-TB/LNNK ir bijuši deputāti, kas nav atbalstījuši V. Zatleru. Taču, ja kāda plāns ir bijis ZRP koalīcijā nomainīt ar Zaļo un Zemnieku savienību, cerot uz sešu bijušo ZRP deputātu atbalstu, tad ZRP nesteidz aiziet opozīcijā un pat nepiekāpīgi uzstāj uz tai jau iedalīto piecu ministru amatu saglabāšanu. Pēc kārtējā Saeimas sēdē izsludinātā pārtraukuma ZRP paziņoja, ka šodien izvirzīs un atbalstīs Saeimas priekšsēža amatam Solvitu Āboltiņu. Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka partijām vajadzētu pārskatīt nospraustās sarkanās līnijas, ko arī varētu uztvert kā mudinājumu veidot plašāku koalīciju ar ZZS, nepaļaujoties uz sešu bijušo ZRP deputātu balsīm. Atsevišķu Zatlera partijas deputātu teiktais radīja sajūtu, ka pat tādu sadarbību vairs nevarētu izslēgt, jo labāk ir būt koalīcijā kopā ar ZZS nekā palikt opozīcijā, nespējot neko ietekmēt.
Premjers Valdis Dombrovskis ir aicinājis ZRP un no tās aizgājušo deputātu grupu vienoties, par kuru no ministru amatiem abas puses varētu uzņemties kopīgu atbildību. Partneri cer, ka tas būs ekonomikas ministrs, un tādā gadījumā Daniela Pavļuta vietā varētu būt cits kandidāts. Nav arī zināms, vai šie seši deputāti savu vārdu turējuši un Saeimas priekšsēža vēlēšanās atbalstījuši V. Zatleru, biļetenus nofotografējot. V. Zatlers sacīja: «Telefoniem nevar uzticēties. Mēs visi zinām, kur rodas sabojātie biļeteni.» Nederīgajos biļetenos bija ievilkti divi krustiņi, kas nozīmē, ka pēc nofotografēšanas to varēja sabojāt. Koalīcijas vienošanās paredzēja, ka Saeimas spīkers pienākas ZRP, taču pēc tās līdera neievēlēšanas partija atteicās virzīt citu kandidātu.
Pie visa, ko var apzīmēt ar vārdiem «pirmo reizi», jāmin arī deputātu svinīgā solījuma nodošana, kas jau ir pieredzēts notikums, taču nekad iepriekš Saeimas priekšsēdētājs nav licis tik daudziem deputātiem solījumu atkārtot, kā to vakar izdarīja S. Āboltiņa. Deviņi deputāti solījumu atkārtoja divas vai pat vairākas reizes, starp tiem bija divi no ZRP ievēlētie politiķi Gunārs Igaunis un Juris Viļums, kuri vēlējās tekstu norunāt latgaliski. Gandrīz visi Saskaņas centra deputāti pretēji paredzējumiem solījumu nodeva labā latviešu valodā. Valērijs Agešins to pārliecinoši norunāja no galvas. Taču viens no SC latviešiem Ivars Zariņš spītīgi nevēlējās izmantot iespēju tekstu nolasīt, bet, runājot no galvas, to sajauca piecas reizes un tribīnē uzkavējās visilgāk. Zvērestu atkārtot nācās arī Jānim Ādamsonam (SC), Jānim Dombravam un Kārlim Krēsliņam (VL-TB/LNNK), Valdim Liepiņam (ZRP), Kārlim Seržantam (ZZS) un Aleksandram Sakovskim (SC). Taču šoreiz solījumu nodeva visi 100 deputāti atšķirībā no pērnā gada, kad divi deputāti pirmajā sēdē nevarēja piedalīties. Saeimas pirmā sēde tiks turpināta otrdien no rīta, kad deputātiem būs jābalso par diviem Saeimas priekšsēža kandidātiem S. Āboltiņu un Andreju Klementejevu (SC). Saeimas prezidijā ir piecas vietas - vēl divi priekšsēdētāja biedri, sekretārs un sekretāra biedrs, kas nozīmē, ka tajā būs pārstāvētas visas partijas. VL-TB/LNNK varētu virzīt Dzintaru Rasnaču, ZZS - Jāni Vucānu.