Izvirzot globāla mēroga mērķus un izrādot vēlmi modernizēt tradicionālākos jurista profesijas aspektus, daudzi jaunie juristi vēlētos, lai jurisprudence vairāk līdzinātos uzņēmējdarbībai, nevis profesijai, un saskata iespēju piesaistīt jaunākās tehnoloģijas, lai pārveidotu daudzas novecojušas darba metodes. Jaunie juristi uzskata, ka visa pamatā ir klientu iesaiste un komunikācijas uzturēšana ar tiem. Gandrīz 40% arī domā, ka partnerības modelis advokātu birojos vairs gluži neiet roku rokā ar XXI gadsimtu, tomēr vairākums atzīst, ka viņu mērķis joprojām ir kļūt par partneri. Tiesa, vairāk to vēlas juristi, kas vecāki par 30 gadiem, kā arī vīrieši. Vīrieši arī biežāk jurisprudenci redz kā savas dzīves karjeru. Pētījums atklāj, ka joprojām pastāv dzimumu nevienlīdzība attiecībā uz atalgojumu un iespējām. Sievietes juristes saņem labāku atlīdzību savas karjeras sākumposmā, taču situācija mainās trīs gadus pēc kvalifikācijas iegūšanas, kad vīrieši sāk saņemt vairāk. Turklāt, turpinot karjeru, šī atšķirība tikai palielinās.
Jaunajiem juristiem darbs starptautiskā līmenī ir svarīgāks, nekā tas bija iepriekšējām paaudzēm. Būtiska viņiem šķiet arī darba organizācija un apstākļi, jo 38% norāda, ka elastīgs darba laiks ir izšķirošais faktors viņu nākotnes karjerā, bet 28% saka, ka vēlētos strādāt modernākās telpās. Vēl 25% apgalvo, ka viņiem būtisks ir līdzsvars starp profesionālo un privāto dzīvi, un vecuma grupā pēc 28 gadiem šī līdzsvara trūkums ir galvenais iemesls prakses vietas maiņai.