F. Olands, paziņojot, ka par premjeru kļūs M. Valss, uzsvēra, ka Francijai laiks ieiet «jaunā fāzē». Viņš norādīja, ka gaidāmi nodokļu samazinājumi un valdības tēriņi būs par 50 miljardiem eiro mazāki.
Kā The Local uzsvēra politoloģe Nonna Meijere no Parīzes Politisko studiju institūta, M. Valsa izvēle var šķist pārsteidzoša, jo politiķim partijā netrūkst oponentu, kas kritizē viņa labējo nostāju. «Domājams, F. Olands grib sūtīt skaidru ziņu, izvēloties ārkārtīgi spēcīgu personību. Izvēle par labu Valsam var palīdzēt Olandam, ja viņam izdosies parādīt vēlētājiem, ka izprot to neapmierinātību.»
M. Valss amatā nāk Žana Marka Ero vietā, kurš pēc vēlēšanām paziņoja par atkāpšanos. M. Valss, kurš pazīstams kā tiešas, dažbrīd pat skarbas valodas piekritējs, iekšlietu ministra amatā iemantojis «galvenā policista» iesauku, jo naski ķēries pie noziedzības apkarošanas.
Uz M. Valsu ar aizdomām skatās sociālistu kreisais spārns, un savas politiskās nostājas dēļ jaunais Ministru prezidents izpelnījies pat salīdzinājumus ar britu ekspremjeru Toniju Blēru.
51 gadu vecais M. Valss dzimis Barselonā, lai gan visu mūžu dzīvojis Francijā, kuras pilsonību ieguva 20 gadu vecumā. Viņa tēvs ir kataloņu mākslinieks, kurš pameta Spāniju ģenerāļa Franko diktatūras laikā, bet māte - šveiciete.
Studentu gados viņš pievienojās Sociālistu partijai un kļuva par vienu no aktīvākajiem politiskā spēka reformu atbalstītājiem, iesakot pat izmest vārdu «sociālisti» no partijas nosaukuma. 2001. gadā M. Valss kļuva par Parīzes piepilsētas Evrī mēru, bet gadu vēlāk tika ievēlēts Nacionālajā asamblejā. 2011. gadā viņš meta izaicinājumu F. Olandam cīņā par sociālistu kandidatūru prezidenta krēslam, taču zaudēja priekšvēlēšanās un kļuva par nākamā Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņas komunikācijas daļas vadītāju.