Ko tas nozīmē Eiropas kultūrai? Vai vecais kontinents ir gatavs jaunajai pasaulei?
Eiropa atrodas spēka pozīcijās. Mēs ne vienmēr varam pēc apjomiem līdzināties tādiem kā Microsoft vai Google, bet mēs saražojam daudz tādu produktu - no grāmatām un filmām līdz modei un sportam - , kas padara jaunās tehnoloģijas pievilcīgas. Mūsu uzdevums ir mudināt visus piekļūt digitālajai pasaulei, vienlaikus nodrošinot pienācīgu atlīdzību radošajiem talantiem, lai mēs turpinātu būt izcili. Eiropai šis uzdevums jārisina bez kompromisiem, un mūsu vislabākie censoņi to spēj.
Piemēram, Eiropas apraides kompānijas ir ļoti veiksmīgi pieņēmušas jaunās tehnoloģijas. Mūsu modelis, kurā publiskās raidsabiedrības strādā blakus komerciālajām, ir visnotaļ demokrātisks un atbilst dažādo auditoriju mūžam mainīgajām prasībām. Labs piemērs ir kompānija BBC. Ignorējot agrīnās satelītu ēras pesimistus, viena no pasaules vecākajām publiskajām raidsabiedrībām ir sekmīgi izmantojusi jaunās tehnoloģijas dotās iespējas, vienlaikus saglabājot savu lielisko starptautisko reputāciju attiecībā uz kvalitāti un neatkarību. Eiropas Savienība rīkojas pareizi, atļaujot šādām raidsabiedrībām saņemt publisko finansējumu - tā ir politiska izvēle, kas parāda mūsu apņemšanos saglabāt daudzveidību.
Arī Eiropas kino ir spēcīgs zīmols. Protams, mums nav tie lielākie budžeti, taču mūsu režisori, scenāristi, aktieri un tehniskie darbinieki ir starp labākajiem pasaulē. Kino droši vien vairāk nekā citi mākslas veidi atspoguļo mūsu nacionālās un reģionālās atšķirības. Tomēr tieši šī dažādība padara kino par Eiropas veiksmes stāstu. Šīs nozares digitalizēšana ir milzu izaicinājums: jauns digitālais projektors un serveris maksā apmēram 75 000 eiro, kas ir liels ieguldījums daudziem vietējiem kinoteātriem. Eiropas Komisijas MEDIA programma ir gatava sniegt līdz pat 50% no šīs summas tiem kinoteātriem, kuri rāda lielākoties Eiropas filmas.
Ja runājam par rakstīto vārdu, Eiropas autori atrodas starp vislabākajiem. Valodas barjera nav kavējusi Stigu Larsonu vai Dž.K.Roulingu ieņemt pasaules bestselleru sarakstu virsotnes. Eiropas izaicinājums ir saglabāt vadošo lomu jaunajā digitālajā vidē. Drīzumā ar maniem kolēģiem komisāriem apspriedīsim sarežģīto autortiesību jautājumu, kas skar daudzas radošās nozares. Mūsu kopējais mērķis ir atbalstīt Eiropas jaunradi visās mākslās.
Pat sports ir mūsu digitālajā dienaskārtībā. Notikumi Eiropas vispopulārākajos sporta veidos ir visaizraujošākais saturs jaunām tehnoloģiskajām platformām. Piemēram, šīs vasaras Pasaules kauss futbolā ir pamudinājis raidsabiedrības piedāvāt jaunus 3D pakalpojumus.
Veidojas tieša sakarība: visaugstākās kvalitātes Eiropas saturs ir dzinulis jaunām tehnoloģijām. Daudz no sasniegtā tieši atspoguļo to, kā eiropieši strādā. Mākslā un radošajās nozarēs mēs esam spējuši apvienot kvalitāti, izvēli un pieejamību. Mūsu bagātīgais kultūras un valodu mantojums ir liela vērtība, un mēs uzturam daudzveidību, iedrošinot mazākus operatorus, vajadzības gadījumā izmantojot arī publiskos līdzekļus. Kultūras jomā tirgus likumi dažkārt nedarbojas, jo tie nespēj apmierināt visu vajadzības. Tādēļ Eiropas Savienība piemēro likumu pragmātiski un elastīgi - atļaujot valsts subsīdijas, kur tas nepieciešams, bet apkarojot dominējošu stāvokli, kur tas apdraud izvēli.
Raugoties nākotnē, ES dalībvalstīm ir sev jāpajautā: kā mēs vislabāk varam atbalstīt savas radošās nozares? Mūsu konkurences politika palīdz garantēt izvēli un inovācijas, savukārt vienotais tirgus sniedz patērētājiem pārredzamību, uzticamību un izvēli. Tomēr tas vien neveicina radošumu un inovācijas izglītībā un darbavietās. Kā ar publisko politiku var atbalstīt kaut ko, kas bieži ir acīmredzami privāts un individuāls?
Pirmkārt, mums jāvirza publiskie līdzekļi, kuru kļūst aizvien mazāk, galvenajām stratēģiskajām prioritātēm. Papildus vietējo kinoteātru digitalizācijai ES palīdz jauniem režisoriem saņemt aizdevumus, tos garantējot.
Otrkārt, mums lokāli jāveido piemēroti apstākļi inovācijām. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts apvieno vadošās Eiropas universitātes, pētniecības centrus un uzņēmējus, lai likvidētu Eiropas atpalicību inovāciju jomā, un viena no prioritātēm ir pētīt mediju un to satura piegādi patērētājiem nākotnē.
Treškārt, digitālās ekonomikas centrā jābūt izglītībai, un tieši to cenšas panākt ES Stratēģija 2020.
Mūsu iedzīvotāju radošums noteiks Eiropas lomu digitālajā pasaulē. Mums nebūtu par ko šaubīties, jo tieši tur mūsu valstis ir spēcīgas - mūsu devums mākslā un radošajās nozarēs rāda, uz ko esam spējīgi. Tagad šie sasniegumi jāpārnes uz citām platformām, lai Eiropa varētu nostiprināt savas pozīcijas jaunās digitālās pasaules centrā.
*Eiropas izglītības un kultūras komisāre