Varbūt viņi nezina, ka ap Ziemassvētku laiku tūristus uz Rīgu plānots vilināt, nedaudz modificējot pērn fiasko piedzīvojušo stāstu par Latvijas galvaspilsētu kā Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietu? Pērn, kad šis stāsts tika iemēģināts, kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētas Tallinas iedzīvotāji protestēja: viņu rīcībā ir fakti, ka tallinieši egli ziemas saulgriežos rotājuši jau pirms rīdziniekiem.
Nav šaubu, ka leģendas var izmantot, lai pievilinātu tūristus un mudinātu viņus atvērt maciņu. Īpaši efektīvi tas izdodas tad, ja leģendā ir lielāka vai mazāka kripata patiesības. Raug, londonieši tūristiem tirgo ne tik vien iespēju palūkoties uz savulaik visvarenās Britu impērijas karaļu dārgumiem, bet arī krietni vien baisākas leģendas. Drebuļu cienītājiem tiek piedāvāts izstaigāt vietas, kur savulaik klīdis baisais Džeks Uzšķērdējs. Par samaksu, protams. Austrieši naski tirgo suvenīrus, kas saistīti ar Mocarta, Bēthovena un par Sisi dēvētās ķeizarienes Elizabetes piemiņu, bet kafejnīcai, kuru savulaik apmeklējis Freids, vēl šobaltdien ir garantēts apmeklētāju pieplūdums. Leģendas dzīvo, pelna naudu. Lielā mērā tāpēc, ka ikviens londonietis un vīnietis zina, ka nostāstos ir krietna tiesa patiesības. Un nevienam visā pasaulē nav pamata apšaubīt, ka Londonas ielās savulaik patiesi sirojis Džeks Uzšķērdējs, bet ķeizariene Sisi bijusi izslavēta ar savu skaistumu. Labām leģendām ir jānoveco, jāiegūst patina, lai tās būtu patiesi labas leģendas.
Rīgas Tūrisma attīstības biroja konkursā par Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīciju popularizēšanu uzvarējusi vicemēra Šlesera ieroču nesēja Ērika Stendzenieka reklāmas aģentūra !Mooz. Vai kādu tas pārsteidz? Nē! Ē. Stendzenieks taču ir plaši pazīstams ar prasmi augu tauku maisījumu pārdot kā vistīrāko lauku sviestu.