Enerģijas dzērieni ietekmē nervu, sirds un asinsvadu sistēmu. Pēc to lietošanas bērniem var būt paātrināta sirdsdarbība, ritma traucējumi, nervozitāte, uzmanības un miega traucējumi, Dienai skaidroja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja Laila Meija. Šie dzērieni var izraisīt atkarību, un, pārtraucot tos lietot, rodas galvassāpes, koncentrēšanās grūtības, depresija un sāpes muskuļos. L. Meija minēja, ka bērni dzēriena negatīvo ietekmi neapzinās un uzskata, ka tie ir garšīgi un to lietošana - stilīga, tāpēc īpaša uzmanība bērnu uzturam jāpievērš vecākiem. L. Meija arī pauda sašutumu, ka šie dzērieni Latvijā, piemēram, sporta pasākumos, tiek dalīti bez maksas. Enerģijas dzērieni nav tas pats, kas sporta dzērieni, un tos nekādā ziņā nedrīkst lietot pēc fiziskas slodzes, uzsvēra dienesta vadītāja.
Diētas ārsts Andis Brēmanis uzskata, ka šo dzērienu pārdošanas regulējums ir nepieciešams, bet nav pārliecināts, ka aizliegums tos pārdot ir vislabākais risinājums. Viņš norāda, ka arī tēja, kafija un šokolāde ir kofeīnu saturoši produkti. A. Brēmanis gan nenoliedz šo dzērienu kaitīgumu, jo esot liels pārdozēšanas risks, to ietekmē gan dzērienu garša, gan iepakojums - tie tiek pārdoti pat litra pudelēs.
Arī Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis Dienai norāda, ka ierobežojumi ir nepieciešami, jo enerģijas dzērienu lietošana, īpaši kopā ar alkoholu, var novest pie organisma saindēšanās un jaunieši pat var nonākt slimnīcā. Savukārt a/s Cēsu alus mārketinga vadītāja Ilona Riekstiņa, runājot par enerģijas dzērienu ierobežojumu līdz pilngadības sasniegšanai, Dienai teica, ka šāds aizliegums ir nesamērīgs, jo tam nav zinātniska pamatojuma. «Latvija nav pirmā valsts, kurā diskutē par enerģijas dzērieniem. Tieši tāpēc pēdējos gados ir veikti to sastāvdaļu pētījumi, un ir atzīts, ka enerģijas dzērieni ir droši patēriņam,» sacīja I. Riekstiņa. Viņa arī norādīja, ka šāds regulējums būtu pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
Likumprojektā paredzēts aizliegt pārdot enerģijas dzērienus skolās un to teritorijā. Veikalos tie būtu jānovieto atsevišķā plauktā vai stendā, lai tie būtu viegli identificējami. Plānots ierobežot enerģijas dzērienu reklāmu, nosakot, ka tajā jāietver informācija, kas brīdina sabiedrību par to pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi. Tam būtu jāatvēl vismaz 10% no konkrētās reklāmas apjoma. Tam piekrīt ārsts narkologs Jānis Caunītis, kurš norāda, ka enerģijas dzērieni nav parasti pārtikas produkti, ar to lietošanu saistās zināms risks, tāpēc tos nedrīkst reklamēt kā parastos pārtikas produktus un tie nevar arī atrasties veikalos ļoti pieejamās vietās, piemēram, pie kasēm.