Lai gan līdz šim inspekcijas pārbaudītajās oficiālajās peldvietās, kas kopskaitā ir 51, zilaļģes nav konstatētas, piesardzības nolūkos iedzīvotāji tiek aicināti nepeldēties ūdenī, ja tam ir netipiska, piemēram, zilganzaļa, krāsa vai smarža, kas varētu liecināt par ciānbaktēriju savairošanos. Precīzi to var noteikt, vienīgi veicot analīzes. Par zilaļģēm būtu jāuztraucas, jo atsevišķi to veidi izdala toksīnus, kas var nopietni ietekmēt cilvēka organismu, izraisīt niezi, gremošanas un elpošanas darbības traucējumus, vemšanu, caureju un reiboņus, brīdina VI pārstāve Ieva Raboviča. Visbiežākie simptomi ir acu un ādas iekaisums, kakla un galvas sāpes. Būtu jāuzmana arī mājdzīvnieki, nedrīkst ļaut tiem dzert šādu ūdeni, jo, piemēram, aitām pat puslitrs var būt nāvējošs. Vecākiem būtu jāskatās, lai bērni nesāk spēlēties piekrastē izskalotajā zilaļģu masā, brīdina Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras vadītājs Ivars Druvietis.
VI iesaka peldēties tajās vietās, kur tiek veikta ūdens pārbaude (to saraksts publicēts www.vi.gov.lv), kā arī ziņot par ūdenstilpēm, kur varētu būt savairojušās zilaļģes. Var jau būt tā, ka ūdenstilpē ir zilaļģes, bet līdz krastam tās nenonāk, piemēram, tās var būt savairojušās Baltijas jūrā, bet parasti peldvietās Liepājā, Ventspilī netiek izskalotas, Dienai pastāstīja VI Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece. Vislielākajā koncentrācijā zilaļģes jeb ciānbaktērijas ūdenī novēro vasaras otrajā pusē, kad ilgstoši ir karsts laiks. Riskam vairāk pakļauti stāvoši saldūdeņi, iepriekš nereti zilaļģu savairošanās konstatēta Latgales ezeros, piemēram, Balvu ezerā, Kovšu ezerā Rēzeknē, atceras S. Muceniece. Nereti tās novērotas arī galvaspilsētas apkaimes ezeros Juglā, Bābelītē, piebilst I. Druvietis. Zilaļģēm nepieciešams tikai silts ūdens, saules gaisma un ūdenī esošas barības vielas, tad to koncentrācija ūdenstilpes augšējā slānī strauji pieaug. Zilaļģu savairošanos var mazināt, vienīgi novēršot barības vielu ieplūdi.