Ungārija tradicionāli ir bijusi brīvības cīnītāju valsts. Mums šī tradīcija ir asinīs un politiskajā kultūrā. Tas laikam ir 1956. gada, arī 1989. gada mantojums. Tā vienmēr bijusi daļa no politiskās kultūras - cīņa par neatkarību un nacionālajām vērtībām. Tomēr tas nenozīmē, ka ungāri būtu pret integrācijas procesu Eiropā vai reģionālo kooperāciju. Beidzamajos trīs gados, protams, tas bijis īpašs eksperiments, jo ir runa par īpašiem gadījumiem. Ka tikai Fidesz partijas un kristīgo demokrātu alianse varēja iegūt divas trešdaļas parlamenta mandātu. Vēl vairāk - ekstrēmi labējā partija Joblik ieguva gandrīz 17% balsu valstī. Skaidra zīme par vilšanos un neapmierinātību valstī. Nodzīvojot 20 gadu brīvības apstākļos, tirgus ekonomikā, gandrīz 10 gadu ES, cilvēki ir neapmierināti. Tā ir ļoti spēcīga norāde valdībai un parlamenta vairākumam. Nepieciešams pārdomāt procesus, kas noritējuši pēdējos 20 gados, un īstenot jaunas reformas. Šī iemesla dēļ jums un Eiropas sabiedrībai izveidojies priekšstats, ka izmaiņas likumos, jaunā konstitūcija ir cīņa par brīvību. Taču esmu pārliecināts, ka mums izdosies aizvien vairāk konsolidēties. Es ceru, ka pēc parlamenta vēlēšanām nākamajā gadā mums būs daudz nosvērtākas attiecības ar Eiropu.
Kā jūs komentētu viedokli, ka ES birokrātija uzvedas kā imperiālisti?
Ir svarīgi noturēt cilvēku ticību Eiropas vērtībām un ES institūcijām. Ja aplūkosim aptaujas, it visur Eiropā samazinās ES popularitāte. Taču tas nenozīmē, ka Eiropas vērtības būtu kļuvušas nenozīmīgākas. Ir skaidrs, ka nepieciešams saglabāt dalībvalstu valstisko integritāti. Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nosargātu Eiropas iedzīvotāju identitāti. Es neteiktu, ka tas ir imperiālisms. Cilvēkiem jājūt, ka viņi spēj ietekmēt procesus valstī un arī Eiropā, jo Ungārijas parlamenta lēmumiem ir jābūt apstiprinātiem arī Eiropas līmenī.
Vai uzskatāt, ka ES apstiprinātais budžets lauksaimniecībai ir neizdevīgs Ungārijai?
Tas nav izdevīgs, taču nav arī pats sliktākais. Mēs atrodamies pa vidu.
Kāds ir vidējā vēlētāja viedoklis par dalību ES?
Ungārijā ES popularitāte turpina samazināties, bet, ja jautāsiet - vai labāk dalība ES, vai arī atrašanās ārpus, pārliecinoši skanēs atbilde par labu dalībai. Vidējais vēlētājs ir kritiski noskaņots, Eiropas Komisijas popularitāte turpina samazināties, taču ungāru vairākums atbalsta eiropeisko integrāciju.
Cik nopietni varam runāt par nesaprašanos starp veco un jauno Eiropu?
Esmu pārliecināts, ka sadalījums ir plašāks par jēdzienu «jaunā un vecā Eiropa». Pastāv sadalījums lielajās un mazajās valstīs, eiro zonas valstīs un pārējās valstīs, ziemeļu valstīs.
Višegradas valstis.
Višegrada tas ir brends. Tas ir labs reģionālās sadarbības piemērs. Tā ir lielākā struktūra ES un prāva finansiālā struktūra. Taču tas neattiecas uz iedalījumu. Iedalījums vecajā un jaunajā Eiropā mūsdienās nav populārākais sadalījums. Paskatīsimies uz ekonomisko krīzi - Grieķija, Spānija, Portugāle, Itālija - viskomplicētākās valstis nav tā sauktā jaunā Eiropa. Atbilstoši pret to jāizturas. Jācenšas daudz vairāk kooperēties, ar jaunām idejām risinot šīs problēmas. Mums ir ļoti aktīvas diskusijas ar šīm pārejām dalībvalstīm, lai palīdzētu pārvarēt krīzi.
Jūsu skatījums uz eiropeisko identitāti.
Ir grūti noteikt kopīgo identitāti, ja ir runa par tik lielu skaitu dalībvalstu. Te nevar būt runa par kaut kādu apvienojošu kultūras modeli. Tā ir identitāte, kam ir sakars ar likuma lomu, pamata demokrātiskajam vērtībām, pamata cilvēktiesībām, un tā ir bāze, uz kura veidojušās mūsu zināšanas vienam par otru, esam gatavi mācīties viens no otra un sadarboties šajā jomā. Esmu vienmēr iebildis pret jebkāda veida vispārināšanu un visa izvietošanu zem viena lietussarga. Eiropas kulturālā dažādība sadarbībā starp šīm tik dažādajam valstīm arī veido Eiropas vērtību, un tur meklējama panākumu atslēga. Jums Latvijā vajadzētu neaizmirst tos laikus, kad atradāties padomju impērijā. Mums Ungārija - tā bija atrašanās Varšavas paktā un tas bija pavisam nesen. Tagad esam brīvprātīgas ES dalībvalstis, mums ir brīvība un likuma vara, tirgus ekonomika. Un to jāuzsver, neraugoties uz dažādām likstām un reizumis pamatoto neapmierinātību.
Ungārija un eiro, kā vērtējat drīzo ES valūtas ieviešanu Latvijā?
Vispirms man ir jāapsveic Latvija par tās ekonomiskajiem sasniegumiem. Taču šis apsveikums nav veltīts vienīgi Latvijas valdībai, bet arī jūsu valsts iedzīvotājiem. Jo nekas nav iespējams bez pūlēm, kuras pielikuši paši Latvijas iedzīvotāji. Esmu pārliecināts, tas ir liels sasniegums. Savukārt Ungārija - ir lielas atšķirības. Mēs neesam noteikuši termiņu, kad varētu pievienoties eiro zonai. Taču esam parakstījuši līgumu, ka tai pievienosimies. Mums ir jāstabilizē ekonomiskā situācija, lai sagatavotu valsts ekonomiku tam, taču pašreiz vēl atrodamies tālu no tā.
ES svarīgākās problēmas?
Galvenais jautājums, un tas attiecas arī uz eiro zonas valsti Latviju, - kā jūs tiksiet galā ar solidaritāti kā ES pamatvērtību? Kā jūs izskaidrosiet šīs solidaritātes svarīgumu ar nodokļu nemaksātājiem tām valstīm, kas apzinīgi maksā - Vācijai, Skandināvijai? Kur atrodas solidaritātes limits? Kā spēsiet pārliecināt par solidaritātes nepieciešamību latviešus? Tas nav tikai ekonomiska rakstura, bet gandrīz filozofisks jautājums. Tas kļūs par milzīgu izaicinājumu Eiropas elitēm, veidojot šāda veida eiropeisko identitāti. Tad nākamais būtiskais jautājums ir demogrāfija - arī jūsu valstī un arī Ungārijā. Jautājums par brīvu cilvēku kustību no jaunajām uz vecajām ES dalībvalstīm, darba tirgus nākotne mūsu valstīs. Veselības sistēmas funkcionēšana - Ungārijā tā ir liela problēma - ārsti, medicīnas māsas dodas prom uz Norvēģiju, Vāciju. Esam zaudējuši daudz cilvēku. Kā šo problēmu atrisināsim - vai ar kaimiņvalstu iedzīvotāju atbraukšanu no valstīm, kas neatrodas ES? Tas ir jārisina ES līmenī.
Eiropa un tuvējie globālie izaicinājumi?
Jāņem vērā, ka Eiropā allaž liela nozīme bijusi zinātnei, inovācijām, kultūras tradīcijām, un tam jābūt pamatā ES dalībai globālajā sacensībā. Nav viegli to izskaidrot lokālās politikas ikdienas cīniņos, bet finālā tas tomēr ir jautājums par Eiropas gatavību konkurencei. Vai Latvija un Ungārija ir gatavas dot savu ieguldījumu, lai palielinātu šo Eiropas gatavību globālajiem izaicinājumiem? Salīdzinot dažādus spēlētājus, apvienotā Eiropa joprojām ir ļoti spēcīga. Mēs varam sacensties zinātnē, tehnoloģijās, kultūrā - tur meklējama Eiropas nākotnes panākumu atslēga.