Jeļena Prokopčuka
Skrējiena laikā vīrs Aleksandrs Prokopčuks skaidroja, ka tik lēni Ļena nekad neesot skrējusi...
Patiešām bija grūti, tāpēc esmu ļoti laimīga par uzvaru. Man nepatīk karstums. Arī bruģim manas kājas nav piemērotas, bet vienā distances posmā pie Ventas tilta nācās skriet pa akmeņiem. Labi, ka trešajā aplī saule paslēpās aiz mākoņiem. Jāņem vērā, ka pirms nedēļas saslimu. Trīs dienas pavadīju gultā un šoreiz tik tiešām skrēju treniņa režīmā. Distancē atdevu visus spēkus, cik vien varēju, jo labākam rezultātam nebiju gatava. Nevarēju atteikt organizatoriem, jo sacensības bija lieliski organizētas. Trases malā dzirdēju sev veltītus uzmundrinājuma saucienus.
Trešajā aplī sajuti īsto brīdi, kad jāatraujas no konkurentēm?
Man šķiet, ka neliela trauma bija Innai Poluškinai. Viņai sāka sāpēt kāja, citādi Inna būtu reāla pretendente uz uzvaru.
Kuldīdznieki bažījās, ka Ļena varētu nestartēt. Pirms gada, kad arī bija karsta diena, atbrauci, bet uz starta neizgāji...
Tad man bija trauma, tāpēc arī neskrēju.
Cik procentu tālu esi no optimālās kondīcijas?
Pašreiz varu skriet apmēram 50 procentu no tā, ko varēju fiziskās kondīcijas virsotnē. Man bija garāka pauze, kurā atpūtos. Tikai pavasarī atsāku nopietnākus skriešanas treniņus.
Vai rudenī skriesi kādā no lielajiem maratoniem?
Nē, šosezon maratonā nestartēšu.
Skatoties, kā Eiropas čempionātā maratonā uzvar lietuviete Živile Balčūnaite, pašai negribējās būt dalībnieku skaitā?
Man bija ļoti liels prieks par Balčūnaiti, jo viņa ir mana draudzene. Tas bija patīkams pārsteigums. Cerēju, ka trijniekā viņa varētu būt, bet ka uzvarēs... Balčūnaitei gan vienmēr paticis skriet karstumā. Viņa no saules uzņem enerģiju. Ar mani ir pretēji. Pēc Barselonas runāju ar Krievijas skrējējām. Viņas teica, ka sacensībās bijis ļoti karsts, tāpēc Eiropas čempionāts nebija man.
Lielajos mačos lietuvieti parasti jau esi apsteigusi?
Jā, vienreiz pirms kādiem gadiem Živile gan laikam man bija priekšā.
Kur nākamreiz startēsi mačos?
Jūrmalas pusmaratonā.