Kad ejam prom, viņš tomēr, ar rokām mādams, sauc atpakaļ. Augstāk stāvošs apsardzes darbinieks Edgars informē - ja mēs pārstāvētu kādu labdarības organizāciju, kas rūpējas, piemēram, par dzīvniekiem, saskaņojot ar lielveikalu, atsevišķus produktus būtu iespējams dabūt. Taču ne privātā kārtā.
Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusevičs lēš, ka ik dienas Latvijā tiek iznīcināts desmitiem tonnu vecas pārtikas, un, viņaprāt, tā ir problēma. Zoodārziem, uz kurieni, pēc veikalnieku stāstītā, aizceļo daļa norakstītās maizes, augļi, dārzeņi un rieksti, nav kur visu nenopirkto likt, tādēļ pārtika tiek sviesta ārā. «Lai varētu plašāk izmantot pārtiku, kas pēc derīguma termiņa beigām ir saglabājusi lietošanas īpašības, ir jāmaina likums, bet risinājumus neviena institūcija nepiedāvā,» viņš saka un piebilst, ka dažādās apspriedēs par to jau daudzkārt ir runāts. Pārtikas un veterinārā dienesta speciāliste uzskata, ka pašreizējā kārtība ir pareiza.
Eksperimenta laikā Diena pārliecinājās, ka tikt pie ēdamā no atkritumu tvertnēm nav viegli. Gandrīz visur veikalu konteineri tiek apsargāti vai ir iežogoti un noslēgti. Tiesa, zinātāji teic, ka tas nav neiespējami, ja zina vietas un laikus, kad produkciju izmet.
Sieva ar bērniem pie žoga
Netālu no Supernetto veikala Āgenskalnā vietējo iedzīvotāju naktsmieru regulāri traucē cīniņš par bezmaksas pārtiku. «Veikalam teritorija ir nožogota ar ļoti augstu sētu, bet katru nakti ap pulksten desmitiem bariņš cilvēku pa tuvējo noliktavu jumtiem lien tai pāri pēc produktiem,» stāsta kādas blakusmājas iedzīvotāja.
Šie pārtikas vācēji gan neizskatoties pēc bezpajumtniekiem, drīzāk pēc gados jauniem bezdarbniekiem. «Reizēm ir pat tā, ka pie žoga gaida sieva ar bērniem - ēst taču gribas. Citreiz viņi tur stundu ir iekšā, citreiz pa pusstundu tiek galā. Tas ļoti traucē gulēt, jo, kad viņi kāpj pa noliktavu skārda jumtiem, tas ļoti skaļi skan. Pagājušajā ziemā biju ievērojusi, ka uz jumta bija pat sniegā iemīta taciņa,» kundze atceras.
Viņa nekad neesot redzējusi, ka veikala apsardze pārtikas zagļus censtos izdzenāt, kaut gan šo teritoriju novērojot tā drošības kameras.
Agrāk līdzīgas ainas bijušas vērojamas arī netālu no tirdzniecības centra Domina kāda grausta iekšpagalmā. Tas regulāri bijis piekaisīts ar vecu pārtiku lielveikala Prizma marķējuma maisiņos. «Tur bija sakrautas trīsstūrmaizes, pudiņi un apgrauztas maizes klaipi,» pastāstīja kāds tuvējās koledžas students, viņš pieļauj, ka visu notiesā bezpajumtnieki. Apskatot šo vietu, Diena gan pārtikas krājumus neuzgāja.
Zog ļoti profesionāli
«Kā tad bomži var nenākt, ja tik labas lietas met ārā. Tik daudz kūku. Kas tad tām kaiš? Tikai šodien termiņš beidzas,» stingrās prasības nespēj aptvert kāda lielveikala apsardzes darbinieks Aivars (vārds mainīts). Miskastēs nonāk gurķi, tomāti, banāni. Atšķirībā no citiem veikaliem tajā, kurā strādā Aivars, konteineru saturam ikviens var brīvi piekļūt: «Apsargi jau arī visu laiku ārā nesargā atkritumus.» Jogurti un citi piena produkti tiek iztukšoti izlietnēs, darbiniekiem nekas netiek atdots.
Lielveikalu tīklu pārstāvji noraida baumas par bezatbildīgu vecās pārtikas izmantošanu. «Varbūt cilvēki ir sajaukuši ar ārvalstu praksi - tur pie veikaliem ir pat speciāli vecās pārtikas konteineri, uz kuriem rakstīts: «Uz jūsu pašu atbildību varat šo pārtiku lietot»,» pieļauj Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Latvijā spēkā esošie normatīvie akti nepieļauj šādu praksi, un vecā pārtika jāsviež ārā speciālos aizslēgtos konteineros. Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa gan pastāstīja, ka daļu no tās varot izmantot dzīvnieku uzturam un Rimi esot vairāk nekā 40 sadarbības iestāžu.
No tās produkcijas, kuru dzīvniekiem nevar izbarot, nākas atbrīvoties citādi. Pie hipermārketiem ir spiedes, kurās produkti tiek saspiesti, pilnībā izslēdzot iespēju, ka tos varētu tālāk lietot. Mazākos veikalos Rimi iztiek ar slēdzamām atkritumu tvertnēm. Konteineros nonākušo pārtiku savā pārziņā pārņem atkritumu apsaimniekotāji, viņa stāsta.
Z. Eniņa atzīst, ka problēmas mēdz sagādāt pārtikas zagļi. Viņi uzlauž konteineru atslēgas, bet metāla režģu «būrus», kuros tie atrodas, pārkniebj ar knaiblēm. «Pārsvarā tie ir bezpajumtnieki, bet brīžiem vērojama pat ļoti profesionāla pieeja - nevar kurš katrs atnākt un tikt galā ar tik nopietnām atslēgām,» norāda Z. Eniņa. Viņa apšauba, vai nozagtā pārtika varētu tik pārdota tālāk, jo parasti produkti atkritumos nonākot jau manāmi bojāti.
Lielveikalu pārstāvji nevēlas atklāt, cik daudz pārtikas nonāk atkritumos, jo tas esot komercnoslēpums. I. Andiņš gan norādīja, ka Maxima darot visu, lai tās nebūtu daudz: «Labāk mēs dažreiz riskējam pasūtīt mazāk, lai uz veikala slēgšanas laiku paliek kāds tukšāks plaukts, nekā ciešam zaudējumus.»