Satraukumu JRT radījuši I.Dāldera izteikumi presē, tajā skaitā pieļāvums, ka nākotnē dažus teātrus varētu apvienot. JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sarunā ar Dienu atcerējās, ka pirms pusgada NT direktors Ojārs Rubenis viņu rosinājis apvienoties. Teātra direktors tad būtu O.Rubenis, bet A. Hermanis kļūtu par NT māksliniecisko vadītāju. A. Hermanis piedāvājumu noraidīja. «Likās, ka cilvēks, kurš tomēr ir no ielas, grib izpausties nozarē, ko nesaprot. Tas, ko dzirdu tagad, liek secināt, ka plānu turpina realizēt.» Pēc neoficiālām ziņām, O.Rubenis, kurš ir Nacionālās kultūras padomes loceklis, tātad pilda I.Dāldera padomdevēja funkcijas, par apvienošanu publiski jokojis NT sezonas noslēguma ballē jūnija beigās.
Apvienošanās, saplūdinot trupas, ir neiespējama, jo teātri strādā atšķirīgi gan administratīvi (NT vada direkors, JRT noteicošā loma ir mākslinieciskajam vadītājam), gan mākslinieciski - aktieri pārstāv dažādas aktiermākslas skolas, atzīst teātra speciālisti. «Apvienošanās nozīmē Jaunā Rīgas teātra iznīcināšanu, jo tā, kā strādājam, vairs nevarētu. Varbūt Rubenim liekas, ka Nacionālajā teātrī ir labākā trupa Latvijā. Man kā profesionālim ir savs viedoklis, es ar viņiem nestrādāšu. Ja apvienošana notiks, pieteikšos Valmierā par režisoru. Uz ārzemēm nebraukšu - ja to būtu gribējis, sen būtu izdarījis,» saka A.Hermanis.
«Kas par murgu? Neredzu veidu, kā to izdarīt. Arī ietaupījuma nebūtu,» saka O.Rubenis. Viņš noliedz, ka būtu idejas autors. Sarunā ar A. Hermani režisors esot tikai aicināts iestudēt NT. «Domas par apvienošanu vispār nav bijis,» viņš atzīst, tomēr apjautājas, vai A.Hermanis tādu pašlaik apsvērtu.
«Hermanis ir radījis teātri. Rubenis ar cieņu ir saņēmis mantojumu,» atšķirību starp JRT un NT formulē teātra zinātniece Lilija Dzene, kura par šo ideju jau dzirdējusi. «Bet tas ir neiespējami. Tik unikālai institūcijai kā Jaunais Rīgas teātris jāpastāv par sevi.» Teātra kritiķe Silvija Radzobe vērtē: «Bet varbūt, ka tā primāri nav ierēdņu vēlme iznīcināt labāko Latvijas teātri tāpēc, ka nespēj atšķirt mēnesgaismu no makaroniem vai lakstīgalas dziesmu no priecīgi vitāliem sivēna urkšķiem. Ja ideja dzimusi Nacionālajā teātrī, tā ir ģeniāla, iemiesojot beidzot Sapni par Latviju. Sapņot taču nevienam nav liegts.» Teātra kritiķis Normunds Naumanis uzsver, ka JRT trupas apdraudēšana būtu skaļš starptautisks skandāls: «Ja vajag, var apvienot Nacionālo ar Daili, izveidojot «nacionālas nozīmes» izklaides industrijas un šovbiznesa monstru, kurš - līdzīgi kā Brodveja vai Vestendas komercteātri - būtu jāizslēdz no valsts dotēšanas.»