Un vēl manī ir dzīvs mīts par to, ka agrāk desas sastāvā jauca tualetes papīru. Tas, lai gaļas masa turētos kopā,» atzīst Jana. Stāsti, ka desu ražotājiem tagad ir augsti ražošanas standarti, viņu nepārliecinot. «Kas desās iekšā? To neviens īsti nezinām. It kā tauku masa, gaļa, ūdens, nitrāti, soja,» viņa saka. «Bet tas nav nekas veselīgs. Laba desa ir tā, kas ražota mājās. Tāda, kur zināms, kas sastūķēts tīrītās cūkas zarnās. Neticu, ka desas luņķī, kurš maksā ap divi lati, varētu būt iekšā arī kas labs, jo laba manta labi maksā,» viņa saka. Tāpēc viņa nolēmusi savu dzīvi nodzīvot bez desām un desu plauktiem lielveikalā met līkumu.
Arī gaļu Jana lielveikalā nepērk. Esot dārga un «nezināmas izcelsmes». «Ir jāzina, ko lopiņš ēdis,» teic Jana. Tāpēc gaļu viņa pērk no zemniekiem. «Kad ledusskapis tukšs, zvanu mammai uz laukiem un šo faktu paziņoju. Mamma no zināmiem zemniekiem sarunā, ka uz noteiktu datumu gaļu varēšu iegādāties par Ls 1,70 kg. Gaļu ņemu vairumā, parasti puscūci. Man ir saldētava, gaļu sadalu maisiņos pa porcijām un tad pēc vajadzības velku ārā un gatavoju,» viņa stāsta.
Kā ēdīsi - tā jutīsies! Tāds ir Janas moto. Par to esmu pārliecinājusies arī pati. Ja draudzenei pasūdzos par veselību - sāp galva, vai māc nespēks, pirmais, ko Jana man jautā, ir - ko tu ēd? Gaļu? Piena produktus? Graudu putras?
Jana ēd pēc sabalansētas ēdienkartes. Ja viendien galdā celti kartupeļi un kotlete, tad nākamajā dienā kotleti viņa vairs neēdīs. Vienīgi brokastis draudzenei vienveidīgas - ik dienu auzu pārslu putra. Un tā jau astoņus gadus. Putra dodot spēku un enerģiju līdz pat pusdienām. Arī kuņģa sāpes viņa vairs nepazīstot. Atminos, ziemā, kad Jana bija saaukstējusies, C vitamīna krājumu papildināšanai viņa neēda citronus, bet skābētus kāpostus un rutku medū. Pavisam nesen man kā ciemakukuli Jana atnesa griķu un šķelto zirņu paku. Tie esot veselīgi! Viņa tic pašmāju produktu spēkam.
Jauna Privātās dzīves diskusija Gribi dzīvot? Proti peldēt! Šīs vasaras statistika ir šausminoša - jauni un veci, skaidrā prātā un iereibuši, pārgalvji un panikotāji slīkst kā mušas. Vieni neprot peldēt, citi vēl nav iemācījušies noturēties uz ūdens, bet tie, kas ir labi peldētāji, nereti, nemākulīgi palīgā steidzoties, paši zaudē dzīvību. Kāpēc tā notiek? Kas vainīgs, ka cilvēki iet bojā tik nejēdzīgā nāvē? Kur pats iemācījāties peldēt? Vai protat sniegt pirmo palīdzību slīkstošajam? Vai jūsu apkārtnē ir iekārtota kāda jēdzīga peldvieta? Vai jums ir iemaņas mākslīgi elpināt krastā izvilkto? Ko jūs darītu, ieraugot, ka cilvēks slīkst? Izrunāsim šos un citus jautājumus un atgadījumus mūsu diskusijā.