Jaunekļa vēlmes ir mazliet specifiskākas - viņš karsti vēlas izpētīt visas tās «memoriālās vietas», kas saistītas ar XX gadsimta ievērojamo pasaules kinematogrāfa personību Sergeju Eizenšteinu, kurš, kā zināms, dzimis un bērnību pavadījis Latvijas galvaspilsētā.
Neslimosim ar mazvērtību
Puisis «visādos internetos» noskaidrojis arīdzan, ka Rīgā vairākus namus XX gadsimta sākumā projektējis topošā kinorežijas ģēnija Sergeja tēvs Mihails Eizenšteins - tie piederot slavenā «Rīgas jūgendstila» klasikai. Arī tos mūsu ciemiņš Misters Kultūrtūrists vēlas aplūkot. Tātad Rīgā ir divi Eizenšteini, kas varētu būt pilsētas «tūrisma brendi», nospriežu. Ja, protams, kāds (valsts institūcija, pilsētas domes Tūrisma departaments vai privāts investors) degtu par ideju - kā «slavenos rīdziniekus» izmantot tūrisma industrijas attīstīšanā. Ideja par personībām, slavenībām, «vārdiem - zvaigznēm», kas piesaista tūristus, gan nav jauna, bet pēdējos gados piedzīvo renesansi, pietiek atsaukt atmiņā kaut vai ceļotāju tūkstošus, kas brauc uz Roulingas dzimto ciematu Anglijas dziļos laukos, kāto pa Stokholmu, meklējot fenomenālu globālo popularitāti iemantojušā zviedru detektīvrakstnieka Stīga Larsona Millenium triloģijā atainoto notikumu vietas, kolektīvi tuvojas «zemapziņas pasaulei», meditējot pie Freida kušetītes Vīnes Freida dzīvoklī (kur viss ir viltojums, dīvānu ieskaitot, bet to tūristiem nestāsta). Sarakstu varētu turpināt līdz bezgalībai. Neslimosim ar mazvērtības ligu, Rīga nebūt nav izņēmums, - «slaveno rīdzinieku» liste sanāktu gara, analoga normālas Eiropas valsts metropoles statusam.
Vai dzimis Mežciemā?
Tikai nevienam Rīgā neienāk prātā «ekspluatēt» kultūrtūrisma vajadzībām nedz Riharda Vāgnera vārdu (divu dienu tūre «Kā izvairīties no kreditoriem - Vāgnera pieredze»), nedz kosmosa «maniaku» Fridrihu Canderu, nedz dejas ģēniju Mihailu Barišņikovu, nedz gleznotāju Marku Rotko, nedz pasaules teātra režijas reformatoru Pīteru Bruku (lai būtu izbraukumi uz abu šo slavenību šūpuli - Latgali), pat pirmos, kas pa rokai jau gatavi - slavenos tēvu un dēlu Eizenšteinus vai tēlnieci Veru Muhinu…
Bet. Nesaprašanās misēklis gadās brīdī, kad vienatnē ceļojošais kinofans grasās kāpt trolejbusā, lai aizbrauktu līdz Eizenšteina ielai - tai taču vajadzētu būt kaut kā saistītai ar kinorežisoru, ne? Varbūt tur ir Eizenšteinu dzimtas mājas?
Kamēr atrunāju ciemiņu lietot sabiedrisko transportu un izskaidroju, ka Eizenšteina iela atrodas tālu no centra, turklāt visai depresīvā Rīgas guļamrajonā un vienīgie «tūrisma objekti» viņa gaumei Mežciemā varētu būt Motormuzejs un Biķernieku priedulājs ar bēdīgi slaveno ebreju masu iznīcināšanas vietu un ka abiem «objektiem» pilnīgi droši nav nekāda sakara ar pasaulslaveno kinorevolucionāru, esam nonākuši līdz Mākslas muzejam. Viesis priecājas, ka te var nopirkt Eizenšteina līdzgaitnieka Gustava Kluča darbu reprodukcijas dažādās formās (Zaļkalna slavenās cūciņas kopija gan paliek nepamanīta, žēl), un pirmo reizi var par velti dabūt sakarīgu informācijas bukletu par Latvijas muzejiem un tajos atrodamajām vērtībām (KM projekts, tiekot burtiski izķerts) - Vecrīgas tūrisma infobirojā specifisku kultūras interešu apmierināšanai paredzētu flaieru un bukletu neesot. Arī lidostā un dzelzceļa stacijā tūrisma informācijas lodziņos cilvēkiem, kurus interesē kultūra un māksla, neesot ko meklēt. Iesaku aiziet uz kādu no Rīgas grāmatnīcām (ņemot vērā jaunekļa intereses, saprotams, ka vispirms mudinu čāpot uz Satori vai Lukabuka bodītēm). Protams, šis padoms nostrādā, jo pēdējos pāris gados tūrisma ceļvežu iznācis vesels lērums, un starp piedāvājumiem rodamas arī «ekskluzīvas» lietas - kaut vai anothertravelguide. com albumiņš, kā stilīgi un interesanti atpūsties Rīgā.
Lēts pilsētas žurnāls
Minētie izdevumi maksā ne to mazāko naudu (lētākais noderīgais informācijas buklets kultūrtūristam - Ls 4,80, dārgākais - tuvu Ls 20). Korekti būtu, ja pilsētā varētu pamatinfo par kultūras iestāžu piedāvājumu daudzveidību saņemt par velti: «Vai tad jums Rīgā neiznāk lēts pilsētas žurnāls par visu, kas nedēļā notiek, kā Time Out visās pasaules metropolēs vai Pariscope Parīzē? Rīga taču esot mazā Parīze...» Atliek nopūsties - bija…
Racionālais grauds no mūsu tikšanās bija Kinomuzeja apmeklējums (no ne tik senās lieliskās izstādes par Eizenšteinu atlicis vien fragmentiņš - telpu trūkums), pastaiga pa Alberta jeb Jūgenda ielu (šilti pie mājas, kur Eizenšteins dzīvojis, gan centrā vairs nemeklējām) un Mākslas muzeja kolekcija, kas izraisīja vislielāko sajūsmu. Vienai dienai gana. Secinājums par «specifisko Eizenšteina interesi» gan bēdīgs - lai uzzinātu jaunumus par režisoru, uz Rīgu īpaši nav jābrauc. Pietiek pasēdēt tīklos.