Kaut grupā tagad spēlē Tarass Kuzmenko, viens no trakulīgākajiem pašmāju hārdroka bundziniekiem, tās skanējums ir krietni maigāks. Līdzās balsīm dziesmās skan oboja, flauta, ģitāras, čells, vargāns, dūdas, kokle, basģitāra, vietām arī saksofons, sintezators un mazliet elektronikas, ko pievienojis albuma producents Uģis Vītiņš, kuram Zāle pateicīga par auklēšanos ar viņiem ieraksta laikā, kad arī izkristalizējies skanējums un papildinājies sastāvs.
Papīrs visu nepacieš
Marta savulaik dziedājusi īru mūzikas ansamblī The Rogues, bet pēdējos gados bija atlikusi mūziku malā. «Mums tas ceļš kopš bērnības tādiem līkločiem gājis - tu izdari miljons citu lietu un tad saproti, ko patiesībā gribēji un gribi darīt joprojām,» saka Marta.
Pirms četriem gadiem youtube kanālā daudzus aizkustināja video, kurā pazīstamais dzejnieks Pēteris Draguns dzied dziesmu Bišu spiets, pats sevi pavadot uz harmonijas - ar rokas plēšām darbināma indiešu instrumenta. Dziesmas jaunā versija liek Zāles albumam Viņa noslēgties ar Raiņa apokaliptiskajiem vārdiem «Jau bites aizies tālē, un visas miņas irs».
Pēteris intervijā Radio Nabā ir teicis, ka dzeja un muzicēšana viņam esot divi atšķirīgi plauktiņi, bet nu jau Zāles repertuārā esot dažas dziesmas arī ar viņa vārdiem. «Dziedot var viskautko sadzejot, savukārt papīrs visu nepacieš. Bet man ir prieks par Martas tekstiem - tie ir arī lasāmi,» kolēģi paslavē Pēteris.
Trausluma deficīts
Nav svarīgi, skolotas vai neskolotas, bet sieviešu balsis, kurās dziedot nav zudis tas šūpuļdziesmām tik nepieciešamais trauslais un nesamākslotais vieglums, kas liek justies labi, ir retums. Pasaules popmūzikā kā pirmās nāk prātā Nīna Pērsone no The Cardigans un Viktorija Bergsmane no The Concretes. Abas zviedrietes. No latviski dziedošajām aizvadītajās desmitgadēs - Nora Bumbiere un Ilona Bāliņa. Abas izpildīja Dūdieviņu, un varbūt tieši šī Imanta Kalniņa agrīnā dziesma izceļ sieviešu balsu burvību ziemeļvalstīs, kur bez vasarām pazīst arī ziemas, un, tāpat kā savs karsts temperaments raksturīgs mūžam siltajām zemēm, ziemeļvalstīm atbilstošāks šķiet maigi relaksējošs dziedājums. Vēlākajos gados kam tādam pietuvoties spējušas Ieva Mazvērsīte un Anete Kozlovska. Nu šis saraksts jāpapildina ar Martu Kreitusi. Īpaši pateicoties dziesmai Mašīnīte, kas gan stipri atšķiras no pārējām.
Kamēr nav atšālējušās
Sākumā neesot bijusi doma par veselu albumu, bet atsevišķām dziesmām, tāpēc tās sanākušas tik dažādas. No meditatīvām līdz rotaļīgām. Nu jau tapušas jaunas. «Vajag dziesmas būvēt, kamēr tās nav atšālējušās un pašiem vēl patīk. Katrs jauns gabals, ko uztaisām, mums ir vismīļākais. Vērts izmantot šo mirkli, lai tur var ielikt to kaifu, nevis sagaidīt, kad tas jau apnicis,» tā Marta.
Vienai no jaunajām dziesmām domāts piesaistīt reperi, jo teksts to prasa, un Marta ar Sandru esot noklausījušās neskaitāmus hiphopa māksliniekus, meklējot atbilstošāko kandidātu. Tas esot tikpat grūti kā Literatūras gada balvas ceremonijas noslēgumā spēlēt Inokentija Mārpla dziesmu Revolucionārs. Piekrituši to darīt un tad sapratuši, cik tas grūti, - skanējis drausmīgi. Mēģinājuši to spēlēt visvisādās melodijās no Nirvanas līdz Kalniņa Dzeguzes balsij, līdz atraduši to nervu, lai pašiem nebūtu kauns. Dziesmas nobeigums «mūs nopirkt nevar» papildināts ar Sandras monologu, ka tomēr var, pievienojot arī telefona numuru un summu. Numurs neesot īstais, atzīstas Marta, bet Pēteris piebilst, ka summa gan esot reāla.
Zāles tuvākie koncerti būs festivālā Laba daba, dziesminieku saietā Piebalgā un festivālā Menuo Juodaragis Lietuvā.