Vecāki dēlu aizveda uz Latviju, kur operāciju izdarīja nākamajā nedēļā kā steidzamu par valsts naudu. Tā bija pirmā reize, kad ģimeni uz Latviju atdzina vajadzība ārstēties, taču kādu daļu ārzemēs dzīvojošo tautiešu medicīna šurp atsauc biežāk.
Cik daudz šo tautiešu Latvijā izmanto valsts finansētos medicīnas pakalpojumus, un cik tas izmaksā, Veselības ministrijai (VM) nav datu. Uzskaitīt viņus nevarot. Šādai praksei arī nav šķēršļu, likumi to pieļauj. Barjeras gan plānots uzlikt jau no nākamā gada vidus, ja akceptēs VM izstrādāto priekšlikumu sasaistīt valsts apmaksāto plānveida medicīnas pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu maksāšanu Latvijā.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) uzskata, ka diezgan daudz ārvalstīs dzīvojošo tautiešu izmanto šos valsts pakalpojumus Latvijā. Viņu vizītes arī parasti VM piesauc kā vienu no jaunās sistēmas ierosinātājiem. Plānots, ka, nemaksājot Latvijā nodokļus vai neveicot apdrošināšanas iemaksas (ap 240 latiem gadā), pakalpojumus varēs saņemt tikai par maksu. Pēdējās tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dzīvo 2,067 miljoni iedzīvotāju, taču pie ģimenes ārstiem pierakstīti 2,146 miljoni, kas ir par 80 tūkstošiem vairāk.
Grib dzemdēt Latvijā
VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško nosauc vēl vienu sakarību: «Lai arī EVAK (Eiropas veselības apdrošināšanas kartes) ir īstermiņa [ceļojumiem uz ārvalstīm], izskatās, ir gadījumi, ka tās izmanto cilvēki, kas ārzemēs dzīvo ilgstoši.» Aizdomīgi esot pieaugusi naudas summa, kas Latvijai jāatmaksā ārvalstīm par šo steidzamo medicīnas pakalpojumu sniegšanu pacientiem, kas apdrošināti Latvijā, - aptuveni no diviem miljoniem latu līdz vairāk nekā četriem pērn.
Samērā daudzi ārvalstīs strādājošie latvieši norāda, ka lielākoties Latvijā izmantojot tikai maksas pakalpojumus - lielākoties zobārstu un ginekologu par maksu. Turklāt biežāk tas notiek atvaļinājumā, kad atbrauc ciemoties pie radiem, ne tik daudz speciāli plānotos mediķu apmeklējumos.
«Daudzas sievietes teikušas, ka tajā brīdī [dzemdību laikā] labāk grib dzimtajā valodā kontaktēties ar personālu un atrasties tuvāk radiniekiem,» stāsta I. Circene. Pacienti arī braucot pēc receptēm kompensējamām zālēm. Ministre saka - visticamāk, vairākums latviešu ārvalstīs strādā legāli, maksā nodokļus, līdz ar to viņi ir attiecīgās valsts apdrošināšanas sistēmā.
«Esmu viņu uzticības persona, viņi katru gadu brauc [pie manis] - no Īslandes, Īrijas, Vācijas, Anglijas, Somijas, Spānijas,» stāsta Līga Kozlovska, ģimenes ārste Balvos. Daudzus interesējot profilaktiskās apskates, izmeklējumi, analīzes. To visu parasti veic par valsts finansējumu. Arī pēc receptēm braucot. «Jā, ik pēc trim mēnešiem. Man ir cukura diabēta pacients ārzemēs, arī ļoti smags bronhiālās astmas pacients, viņi regulāri brauc pēc receptēm, koriģē terapiju,» saka L. Kozlovska.
Ģimenes ārsts - 50 eiro
«Man par to ir dalītas domas,» par VM iecerēto sistēmu saka Ilze (45), kura vairāk nekā piecus gadus dzīvo Dublinā. No vienas puses, viņa piekrītot, jo tas esot taisnīgi, no otras - tā varētu vēl vairāk palielināties plaisa starp latviešiem Latvijā un latviešiem ārzemēs. Piemēram, viņas vīrs Latvijā ilgus gadus maksājis nodokļus un tad tikpat kā nav izmantojis medicīnas pakalpojumus, vai to nevarētu ņemt vērā, viņa jautā. Pēdējoreiz pērn viesojoties Latvijā, Ilze par valsts naudu apmeklējusi ģimenes ārstu, bet pie pārējiem speciālistiem tikusi vien par maksu. Izdevusi apmēram 200-300 latu. Iepriekšējos gados viņa par valsts naudu dažas reizes apmeklējusi savu ginekoloģi, veikusi asins analīzes, dažus izmeklējumus. Par Īrijas medicīnas sistēmu viņa saka - labi speciālisti, taču rindas mēdz būt garas. Tā kā Ilzes ģimenē aug pieci bērni un ienākumi uz ģimenes locekļu skaitu ir samērā mazi, nesen visai ģimenei piešķirta tā sauktā medicīnas karte, kas nodrošina ģimenei gandrīz visus medicīnas pakalpojumus bez maksas. Ilze šaubās, vai būtu gatava veikt ikgadējas iemaksas - 240 latu gadā -, lai varētu saņemt Latvijas medicīnas pakalpojumus.
Liene (24), kura jau vairākus gadus dzīvo Vācijā, pirms pāris nedēļām Latvijā apmeklēja ginekoloģi, kas pavēstīja bēdīgu ziņu - būs nepieciešama plānveida operācija, turklāt diezgan drīz. Esot pieejama tikai maksas operācija, kas izmaksās ap 600 latiem - Lienei tā ir liela nauda, taču nesalīdzināmi mazāka nekā Vācijā.
«Kopš dzīvoju Īrijā, septiņu gadu laikā divreiz esmu bijusi pie ārsta Latvijā un abas reizes gāju privāti - pie acu ārsta un uz ultrasonogrāfiju, ko Latvijā veic ātrāk nekā Īrijā,» stāsta Baiba. Viņa arī saka: «Man neienāca prātā, ka es vispār varu izmantot valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus Latvijā.» Īrijā daudzi medicīnas pakalpojumi ir dārgi, piemēram, vizīte pie ģimenes ārsta maksā ap 50 eiro, taču darba devējs sedz Baibai un bērnam privāto medicīnas apdrošināšanu.
Atvaļinājums vizītei
Arī pie ģimenes ārsta Jelgavā Antona Mozaļevska aptuveni reizi gadā ierodoties viņa pacienti, kas tagad dzīvo ārvalstīs. Vēloties nosūtījumus pie speciālistiem, uz izmeklējumiem, analīzēm. «Citkārt viņi jau pierakstās, būdami ārzemēs, citreiz nāk viņu radinieki un lūdz viņus pierakstīt,» stāsta A. Mozaļevskis. Daudzi pacienti sakot, ka Latvijas medicīnas aprūpe ir labāka nekā valstī, kurā strādā. «Varbūt tas ir subjektīvi. Pacienti ir pieraduši, ka Latvijā ir bijis citādi - atšķirīga pieeja. Piemēram, ārzemēs ģimenes ārsti retāk sūta pie speciālistiem, jo daudz vairāk dara paši, un cilvēkiem tas var likties savādi,» viņš paskaidro. Cits iemesls varētu būt valodas barjera, arī garas rindas pie speciālistiem.
Stradiņa slimnīcas otorinolaringoloģe (LOR) Gunta Sumeraga stāsta, ka slimnīcā rinda uz valsts apmaksātajām plānveida LOR operācijām ir aptuveni gadu ilga. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, nodaļā ik mēnesi ir pa kādam vai pāris pacientiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dzīvo ārzemēs. Piesakoties uz operāciju, pacienti interesējoties, cik ilgs ir pēcoperācijas periods, kad varēs lidot, sākt atkal strādāt.
Arī Stradiņa slimnīcas Ambulatorās ķirurģijas centra vadītājs docents Aigars Martinsons zina stāstīt, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši mēdz izmantot medicīnas pakalpojumus Latvijā: «Parasti atsaucas uz ārvalstu mediķu slikto pieejamību un zemo kvalifikāciju, kā arī ļoti garajām rindām un modernu tehnoloģiju trūkumu.» Pēdējā gada laikā ierobežotā valsts finansējuma dēļ pārsvarā šiem pacientiem nācies piedāvāt maksas pakalpojumus. Vairākumā gadījumu viņi piekrituši.