Ja vēl pieaugušo pasaulē var novilkt robežu, tad tas noteikti neattiecas uz bērniem. Viņiem svētkos vajag rokās dāvaniņu - spožu, čaukstošā papīrā iesaiņotu. Katram pašam jāprot samērot un dozēt svētkus - gan sajūtās un emocijās, gan dāvanās un vērtībās. Bez šaubām, labākā dāvana, ko šajā, tik ļoti steidzīgajā laikā varam sarūpēt saviem mīļajiem, ir kopā būšanas prieks, kas ietver kopīgas svētku maltītes, telpu dekorēšanu, apdāvināšanos, nesteidzīgas sarunas. Un tik un tā - vai kopā iesim mežā iedeg eglīti, vai vilksim bluķi, vai dosimies uz baznīcu, vai sēdēsim greznā restorānā - Ziemassvētki būs klāt. Svētku emocijas var radīt arī koncerts, teātra izrāde, izstādes, Ziemassvētku tirdziņa apmeklējums, slēpošana. Mājās esot, noskaņu var radīt ar smaržām - mīcot piparkūku mīklu un tās cepot vai, piemēram, apelsīnā sadurot krustnagliņas.
Dāvini Latvijā ražoto
Stilistei Ligitai Prodniecei patiktu, ja kāds ievestu veikalā un teiktu - «ņem, ko gribi!». Līdzīgi, viņa uzskata, jārīkojas ar dāvanu izvēli pusaudžiem, piekodinot gan iekļauties noteiktas summas robežās. Ja var atļauties dāvināt ko dārgāku, tad vajadzētu noskaidrot, kas cilvēkam vajadzīgs, vai arī tiešām kopā to darīt - dāvanas meklēšanas laiks arī var būt jauks, ja to nepārvērš par «obligātu» gājienu uz veikalu.
Sauklis par to, ka jāatbalsta savējie ražotāji, kļūst aizvien populārāks. «Izvēle un piedāvājums ar katru gadu kļūst aizvien plašāks,» stāsta E. Ceske-Feldmane un uzsver: «Arī preces paliek aizvien kvalitatīvākas. Radošums un oriģinalitāte ir ļoti raksturīgi Latvijas māksliniekiem.» Diemžēl bieži dzird šaubas par cenu adekvātumu Latvijas precei. Elīza šajā sakarā zina teikt, ka cenu amplitūda ar katru gadu arī kļūst daudzveidīgāka un tagad iespējams atrast jaukas dāvanas, kas ražotas Latvijā, arī par pāris latiem. Jo īpaši starpību cenā un kvalitātē var redzēt, ja salīdzina ar Ķīnā ražotu produkciju. «Starpība ir ievērojama, bet jāskatās arī precei pievienotā vērtībā!» saka Elīza.
Gatavo pats
«Es ļoti gaidu to brīdi, kad man dēls uzdāvinās kaut ko paša zīmētu vai gatavotu,» saka veikala Paviljons īpašniece. Dēlam jau ir divi gadi, un pat tādā vecumā ar pieaugušā palīdzību var sākt radoši darboties. Un tieši tas ir visinteresantākais - katram pielikt roku pie dāvanas gatavošanas. Tur atkal parādās tas kopīgais darbošanās prieks, rodas noskaņa un tiek arī mācīts došanas/ dāvināšanas prieks. «Ja spēj veltīt laiku, kas daudziem ir visdārgākais, ne tikai lai izdomātu, ko dāvināt, bet vēl jo vairāk - to sagādāt, pagatavot, iesaiņot, tas tikai apliecina cieņu un mīlestību pret cilvēku, kam tas tiek veltīts,» saka Elīza Ceske-Feldmane.
Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa tieši tagad sākusi pati gatavot dāvaniņas. «Man ir pieci mazbērni vecumā no 12 līdz 17 gadiem. Es neesmu adītāja, jo protu tikai labiski kreiliski, bet tagad adu katram garum garo šalli, kuru var saadīt kopā un apmest ap kaklu vairākas reizes,» stāsta Rūta Kārkliņa un piebilst: «Meitai un vedeklām gatavošu zīda šallītes. Vienreiz man parādīja, kā to darīt, tad nu mēģināšu. Gatavošu arī paštaisītas konfektes. Duni veikalā nopirku formītes, kur ielikt, un cepšu trauslos cepumiņus, apsiešu ar skaistu bantīti.» 15. decembrī K. Barona muzejā notiks kopīga atklātnīšu jeb apsveikuma kartīšu gatavošana. «Neesmu ne zīmētāja, ne adītāja, bet es mēģināšu un centīšos,» saka R. Kārkliņa un atceras, ka viņas mammīte pirms daudziem gadiem arī gatavoja un dāvināja pašgatavotas dāvanas. «Tam toreiz gan vairāk praktisks iemesls bija, bet mīlestība jau nemaksā neko... tikai jāprot to atrast...» teic Rūta.
Ziemassvētki pārvērtušies arī par ēšanas svētiem, jāatceras kaut vai saldumu paciņas, kas tradicionāli tiek bērnu pasākumu dalībniekiem. Jārēķinās, ka saldumu būs vismaz divas reizes vairāk nekā ikdienā. «Ja tiek dāvināts kaut kas paša gatavots, tad tas ir brīnišķīgi,» domā Elīza un atzīst: «Esmu gan mēģinājusi pati taisīt piparkūku mīklu, bet vēl nav sanācis. Bet patīk saņemt piparkūku, ko kāds ir gatavojis īpaši man. Jo katram jau ir vesels stāsts gan par īpašu mīklas recepti, gan arī par dekorēšanu.» Tiek dāvināti ievārījumi, konservējumi, paštaisītas konfektes, pašu vāktas tējas un āboli no pašu dārza.
Gaumes lieta
«Esmu no tiem, kas dāvanu gādāšanu atstāj uz pēdējo brīdi,» atzīst E. Ceske-Feldmane. Starp citu, nemaz nav slikta doma katram pašam sev kaut ko uzdāvināt. Un tas nebūt nav nekas neparasts, ja arī pieaugušie spēlē līdzi bērniem un uzraksta vēstuli savam Ziemassvētku vecītim. Piemēram, L. Prodniece viņam šogad ieminējusies par matē tējas dzeršanas komplektu.
Lai gan ir nopērkamas gatavas dežūrdāvanas - sveces, kosmētikas komplekti, trauki utt., jebkuru dāvanu var un arī vajag personificēt, to interesanti iesaiņojot. «Ir pragmatiski dāvanu saņēmēji, kuriem svarīgs ir dāvanas saturs, bet ir arī estēti, kuri prot priecāties par noformējumu un arī paši to radīt, ieliekot tajā radošu fantāziju, pat veselu stāstu. Es dāvanas noformējumam varu veltīt vairāk laika nekā saturam,» atzīst Elīza un pieļauj, ka «atslēgas vārds, veidojot dāvanas noformējumu, varētu būt «gaume». Skaista var būt arī balta kaste ar lenti, ja tā sader ar dāvanas saturu. Par īpašu modi iesaiņojumā nevarētu runāt, bet pēdējā laika tendence - atturība un vienkāršība. Šī gada Ziemassvētkiem ārējās izpausmes varbūt būs pieklusinātākas, kas varētu liecināt, ka paši svētki būs sirsnīgāki un mīļāki».