Tiesa, līdzīgi kā ar meteoroloģisko laiku, kas dažādos reģionos ir atšķirīgs, arī finanšu ziema ne visās valsts un pašvaldības jomās kodīs vienlīdz dziļi. No jaunā likuma kā izņēmumi ir izdalīti vairāku valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki. Ka likuma izstrāde nav bijusi viegla un ka ir nācies iet uz kompromisiem, atzinis arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas loceklis Alberts Krūmiņš, sakot, ka no šiem kompromisiem «daudzi, man šķiet, ir pat loģiski. Kuri no tiem savukārt ir neloģiski, viņš nekomentē, tomēr acīmredzot izņēmuma statusu un attiecīgi lielāku rīcības brīvību atalgojuma saņemšanā baudīs tie, kam parlamentā ietekmīgāki lobiji: ostas un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Kā «izņēmums no izņēmuma» gan ir noteikts, ka ostu un kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļiem atalgojuma griesti tiek noteikti, un tā tikai vēl trūka, ka tā nebūtu - tas nu būtu vienkārši amorāli, un tad visa līdzšinējā «cepšanās» būtu velta.
Negribas gan tā līdz galam ticēt, ka siltos amatos pelnīt radušie līdz ar jauno likumu rokas vien noplātīs. Gan jaunais gads vēl atklās jaunus tautas izdomas spēju horizontus. Jo arī daži līdzšinējie pašvaldību kapitālsabiedrību 2800 latu algu griesti netraucē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme, piemēram, kādam mārketinga speciālistam maksāt četru tūkstošu latu algu.
Lai cik izcils speciālists tas būtu, diez vai viņam izdosies pārliecināt Rīgas satiksmes klientus, ka paredzētā braukšanas maksas sadārdzināšanās līdz 60 santīmiem ir adekvāta. Ja nu vienīgi, lai apmaksātu šādus «augsta līmeņa profesionāļus», kas vienlīdzīgāki par citiem.