Tikko parādās vēl kāds alergēns, uz ko dzīvnieks ir jutīgs, tiek pārsniegts alerģijas slieksnis un alerģija parādās klīniski. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvairīties no zināmajiem alergēniem: alerģiskiem dzīvniekiem visu gadu jālieto pretparazītu līdzekļi, pavasarī putekšņu laikā dzīvnieks bieži jāmazgā, jāizvairās no atrašanās mitrās telpās ar pelējumu, ja iespējams, jāietur hidrolizēta proteīna diēta vai jāizvairās lietot barību, kas ir alerģiska konkrētajam dzīvniekam.
Visbiežākais alerģiju cēlonis suņiem ir inhalācijas jeb vides (ar gaisu ieelpoti un caur ādu uzņemtie) alergēni. Parasti šīs alerģijas parādās 2-3 gadu vecumā un ievērojami pasliktinās siltajā gad laikā. Inhalācijas alerģiju gadījumā dzīvnieka stāvokli ievērojami uzlabo bieža mazgāšana, jo daļa alergēnu uzsūcas caur ādu.
Barības alerģijas suņiem novēro retāk. Visbiežāk dzīvniekiem alerģija ir no barībā esošajiem dzīvnieku izcelsmes proteīniem (gaļa, piens), bet nereti arī no augu proteīniem. Ir speciālas veterinārās diētas, kur proteīni ir sadalīti tik smalkās daļās, ka organisms tos neuztver kā alergēnus un nerodas alerģiska reakcija. Šo dietu lieto 8-10 nedēļas. Ja stāvoklis uzlabojas, skaidrs, ka vainīga bija barība un var sākt domāt, uz kuru no barības sastāvdaļām alerģija ir, un mēģināt izslēgt šo sastāvdaļu. Ideāli, ja var dzīvnieku barot tikai ar speciālo hidrolizētā proteīna diētu, bet tā ir samērā dārga. Svarīgi, lai dzīvnieku īpašnieki saprastu, ka šī diēta ir pavisam kas cits nekā parastā zooveikalā nopērkama tā saucamā hipoalerģiskā diēta, kuras sastāvā parasti ir jēra gaļa un rīsi. Īsto hipoalerģisko diētu var iegādāties tikai veterinārajās klīnikās.
Jebkuru aizdomu gadījumā jāvēršas pie veterinārārsta. Alerģiju pilnībā izārstēt nevar, bet var ievērojami uzlabot dzīvnieka stāvokli - dažiem dzīvniekiem alerģijas pazīmes izzūd pilnībā. Veterinārārstiem ir dažāda pieeja alerģiju kontrolē. Alergēnus Latvijā nenosaka, veterinārārsti nosūta asins paraugus uz laboratoriju ASV, kur ir speciāli Baltijas valstīm izveidots alergēnu panelis. Tur nosaka augu, pelējumu, dzīvnieku, barības un citus alergēnus. Pamatojoties uz šo testu rezultātiem, var pasūtīt speciālu konkrētajam dzīvniekam izveidotu hiposensitizācijas šķīdumu, ko injicē zemādā noteiktos intervālos un atšķaidījumos, tādējādi pieradinot organismu pie konkrētajiem alergēniem, lai, tos sastopot dzīvē, reakcija vairs nebūtu tik smaga un pakāpeniski pazustu pavisam.
*Universitātes Vetfonda veterinārārste