Ģirts Teilāns
Sagatavotie priekšlikumi, protams, ir apsveicami. Lielākā daļa pasākumu vērsta uz cilvēkresursu attīstību, kas ar zināmiem nosacījumiem varētu dot rezultātus ilgtermiņā (ne pēc 2-3 gadiem, kā norāda dokumenta autori). Nedaudz dīvaini liekas priekšlikumi pozicionēt Latgali kā investīcijām vai radošām industrijām pievilcīgu teritoriju, pirms radīti attiecīgie priekšnosacījumi. Domāju, daudzi no iecerētajiem pasākumiem (īpaši izglītības jomā) nav realizējami bez nopietnas apņemšanās, revolucionārām pārmaiņām un jauna līmeņa sadarbības starp dažādām ministrijām.
Kopumā rodas iespaids, ka problēmu kopums noteikts nepilnīgi, piedāvātais pasākumu plāns neaptver visus problēmas aspektus un tam trūkst kopīga stratēģiska ilgtermiņa skatījuma. Pašvaldībām, sabiedriskām organizācijām un uzņēmējiem tagad jāseko, vai un kā šie pasākumi tiks ieviesti dzīvē un vai tā nebūs tikai vienreizēja akcija. Iespējams, jau šobrīd jādod skaidrs redzējums, ka, piemēram, pēc pusgada, gada un pieciem notiks atkārtots forums, kurā apspriedīsim plāna ieviešanas gaitu un sasniegtos izmērāmos rezultātus.
Skaidrīte Baltace
Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālās attīstības un sociālā dialoga koordinatore Latgales reģionā
Latgales specifika ir lielais attālums no galvaspilsētas, kas nav izdevīgs faktors ārējo investīciju piesaistei, ražošanas uzņēmumu vērtība ir zemāka nekā Pierīgas reģionā, loģistikas izmaksas savukārt lielākas. Vēl jāņem vērā, ka reģionā saglabājušās rūpnieciskās tradīcijas un būtu vēlama lielo ražojošo uzņēmumu attīstība Rēzeknē un Daugavpilī. Taču ārvalstu investorā jārada interese par reģionu, nodrošinot, iespējams, labvēlīgākus nosacījumus ražošanas attīstībai tieši attālākā reģionā. Līdz ar lielo rūpniecisko uzņēmumu attīstību aktivizētos arī mikrobizness. Šie priekšlikumi dažādos formulējumos iekļauti pasākumu plānā, tomēr jāapzinās, ka neviens plāns vai programma nav īstenojami ar tūlītēju efektu un pāris mēnešu laikā reģionā neradīsies simtiem jaunu darbvietu. Rīcības plāns ir laba apņemšanās no valdības puses un izdevīgs brīdis, lai reģiona uzņēmēji aizdomātos, kas ir tie faktori, kas kavē vai ierobežo attīstību.
Jāzeps Šņepsts
SIA Preiļu siers valdes priekšsēdētājs
Nekādas īpašas attīstības programmas nav vajadzīgas. Valdībai būtu jāizdara tikai dažas lietas. Piemēram, jāsamazina uzcenojums darbiem, ko veic valsts ceļu uzturētājs, jo ar tādām izmaksām mums nekādas naudas ceļiem nepietiks. Jaunajiem ražošanas uzņēmumiem jānodrošina infrastruktūra un pievedceļi. Un jātiek galā ar diviem monopoluzņēmumiem - Latvijas gāzi un Latvenergo. Vācijā gāze ir par eiro lētāka nekā Latvijā, un valdības atbildība būtu ražojošajiem uzņēmumiem, kuri izmanto dabasgāzi, nodrošināt ja ne tādu pašu cenu, tad šīs cenu starpības kompensāciju. Savukārt Latvenergo būtu jānodrošina elektrības piegāde uzņēmumu jaunajiem objektiem, nevis kā tagad - uzņēmējs pats par savu naudu uzbūvē līniju, un pēc tam tā jānodod Latvenergo bilancē!
Pārējais mums jau ir - kompetenču centri, biznesa inkubatori, brīvā ekonomiskā zona, Latgales Attīstības aģentūra un Latgales plānošanas reģions. Nesaprotu, kāpēc nevar izmantot jau esošos resursus? Un tā rezultātā mēs iegūstam ideju laboratorijas un zināšanu eņģeļus ar Latgales pārstāvniecību Rīgā. Nu smieklīgi!
Ivo Dembovskis
SIA Projektēšanas birojs Austrumi valdes priekšs.
Pilnībā piekrītu tam, ka reģiona uzņēmējdarbībai ir piesaistīts pietiekami liels ES finansējums, kas nav devis pietiekamu ekonomikas un sociālo izaugsmi reģionam kopumā. Šajā aspektā vērtīgi būtu papētīt, cik liela proporcija no uzņēmumiem patiešām bijuši Latgales uzņēmēji ar ģimenēm un darbaspēku Latgalē un kāda proporcija ir to uzņēmēju, kas savtīgi izmantojuši dislokāciju finansējuma piesaistīšanai, taču reālu darbību un pienesumu reģionam nenes. Tāpat piekrītu analīzei par iedzīvotāju, t. sk. uzņēmēju neuzticību savā starpā, kas neveicina kooperēšanos lielāku mērķu sasniegšanai. Analizējams risinājums uzņēmējdarbības veicināšanai būtu Iepirkumu likuma grozījumi par iespēju Latgales uzņēmējiem, kuri nodarbina vietējos, maksāt vidējo darba algu savā nozarē, sniegt priekšroku preču piegādē, pakalpojumu sniegšanā vai būvdarbu izpildē Latgales pašvaldībās un to iestādēs, ja piedāvātā cena nepārsniedz 10-20% no zemākā pretendenta piedāvājuma, ievērojot visas kvalitātes prasības.
Uldis Osis
Ekonomists
Reālāks risinājums būtu Attīstības bankas (LHZB) Latgales filiāles izveidošana, piemēram, Rēzeknē, piešķirot tai attiecīgus resursus. No valsts puses bankai būtu jānosaka tikai galvenie atbalsta virzieni reģionā, dodot tai tiesības pašai izvēlēties konkrētus atbalstāmos projektus. Galveno atbalstu būtu vēlams sniegt jau esošajiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kuriem ir eksporta potenciāls. Atbalsta mērķis - uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana, ieviešot jaunas tehnoloģijas un kvalitātes standartus, paaugstinot darbinieku kvalifikāciju, nostiprinot mārketingu, atbalstot sadarbību ar vietējām mācību iestādēm u. c. Šāda pieeja ļautu koncentrēt resursus un aktivitātes ierobežotā konkrētu virzienu skaitā. Savukārt konkurētspējīgu uzņēmumu izaugsme gan radītu jaunas darbvietas pašos uzņēmumos, gan veicinātu ar tiem saistītu mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu attīstību. Kā piemēru var minēt Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR). Šo uzņēmumu varētu motivēt stādīt par mērķi ne tikai remontēt lokomotīves, bet sākt arī to ražošanu. Būtu vērts padomāt par linsaimniecības klastera izveidi..