Likumsargi redzami ielu krustojumos, sēdoši gan drošā aizsegā pie jaudīgiem ložmetēju stobriem, gan pie ieejas dažādās organizācijās un valsts iestādēs. Dažas no tām atgādina īstus cietokšņus un šķiet spēcīgi nodrošinātas pret teroristu uzbrukumiem.
Tirdznieciskā aktivitāte
Pazīstamais Kabulas centra tirgus kā parasti neliek vilties. Svētdiena te ir normāla darba diena un par gandarījumu lielākiem un mazākiem tirgotājiem pircēju ir vesela jūra. Par to nenākas brīnīties, jo pēc radikālās islāmistu kustības Taliban padzīšanas 2001. gadā pilsēta kā magnēts ir pievilkusi simtiem tūkstošus jaunu iemītnieku. Tiek lēsts, ka Kabulā mitinās vairāki miljoni afgāņu. Tas noteikti ir par daudz, jo pilsēta netiek galā ar pašām nepieciešamākajām vajadzībām - ūdens apgādi, kanalizācijas normālu darbošanos un atkritumu izvešanu. Pagaidām gan vēl nav kļuvis pārlieku karsts, bet vasaras mēnešos par šo problēmu Kabulā pastāvīgi atgādina nepatīkamais smārds. Taču vietējos iedzīvotājus tas pārlieku neuztrauc. It īpaši iebraucējus, kas pametuši nepietiekami drošas un attālas valsts provinces un te ir sameklējuši drošību. Tāpat arī tie, kas ieradušies šeit cerībā atrast jelkādu darbu un tikuši pie iztikas. Pēdējos gados Kabula strauji attīstās, un te tikpat kā nav jūtama pasaules ekonomiskā krīze. Vismaz tirgotāji nežēlojas par pircēju rocības būtisku samazināšanos.
Divi hazāru puikas
Līdzīgi kā daudzi citi zēni arī 19 gadus vecais Ahmads Rišods drīz beigs mācības licejā. Skolā viņš pavada trīs četras rīta stundas, tad dodas uz darbu. Tēvoča veikaliņā pārdod dažādus vīriešu apģērbus, arī pazīstamos afgāņu lakatus. Puisis atklāj, ka nākotnē vēloties kļūt par inženieri. Dzīve Afganistānā esot pietiekami stabila, un Ahmads domā, ka viņam izdosies piepildīt nākotnes ieceres. Viņa 12 gadus vecais brālēns Samins, kurš bieži vien nāk uz veikaliņu satikt Ahmadu, ir izlēmis, ka kļūs par garīdznieku jeb mullu, jo vēloties savu dzīvi saskaņot ar Korānā rakstīto.
Piesardzīgs optimisms
Liela daļa kabuliešu uzskata, ka ārvalstu militārā klātbūtne šobrīd esot nepieciešama, jo bez šiem karavīriem neizdotos nosargāt mieru. «Es negrasos apgalvot, ka ISAF spēki te ir ieradušies, lai atnestu mums demokrātiju. Bet viņu klātbūtne mums ir ļāvusi padomāt par savu vēsturi, par ceļu, kāds būtu jāmeklē. Ir pilnīgi skaidrs, ka neviens cits kā tikai paši afgāņi nevarēs atrisināt kara un miera problēmas valstī,» Dienai stāstīja Afganistānas ārlietu ministrijas politiskais pētnieks Liagets Ali Ameri. Pēc viņa vārdiem, neesot iespējams prognozēt, cik vēl ilgi būs nepieciešamība pēc ārvalstu karavīru atbalsta, taču optimismu viešot tas, ka 80% afgāņu cerot uz labāku nākotni.