Ugunsnelaime notikusi gaišā dienas laikā, liesmas pamanījuši tuvējie kaimiņi, kas arī izsaukuši ugunsdzēsējus. Piekļūt pie mājas glābēji nav varējuši kopš ziemas sākuma neiztīrītā ceļa dēļ, tādēļ pa vienu kilometru attālo ceļu līdz mājai devušies kājām, bet, kad piekļuvuši, jau bija iebrucis jumts. VUGD Latgales brigādes Ludzas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Māris Mačuļskis pieļauj, ka par ugunsgrēka iemeslu, iespējams, kļuvusi bez uzraudzības atstāta kuroša krāsns vai arī bojājumi vecās koka mājas elektroinstalācijā. Ludzas novada domē Dienai paskaidroja, ka pašvaldības pārziņā esošie ceļi tiekot regulāri tīrīti, taču, lai iztīrītu ceļu līdz katrai mājai, līdzekļu nepietiekot, arī paši iemītnieki to nebija lūguši. Sociālā darbiniece, kas 25. februārī pēdējo reizi pārbaudījusi šo daudzbērnu ģimeni, atstājusi mašīnu uz ceļa un līdz mājai gājusi kājām. «Tie ir kādi 200-250 metri, kurus arī pats mājas iemītnieks, būdams bezdarbnieks, varēja iztīrīt, taču pašlaik jau viss tiek gaidīts tikai no pašvaldības,» saka Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele.
«Nu bija tā riska ģimene,» stāsta Ludzas novada Sociālās pārvaldes vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova. Vecāki saņēmuši garantētā iztikas minimuma pabalstu, darba nav bijis ne vienam, ne otram, bērnu tēvam dažreiz bijušas problēmas ar alkoholu. Ģimene ar diviem bērniem kādu laiku bez dzīvesvietas deklarēšanas dzīvojusi Rēzeknes novada Audriņu pagastā, bet 2009. gadā atgriezusies Istrā, kur atraduši mitekli vecā lauku mājā. Jaunākais bērniņš piedzimis jau tur. Kad 25. februārī sociālā darbiniece pārbaudījusi ģimeni, aizvedusi zīdaiņa barības maisījumu, istaba bijusi izkurināta, abi vecāki bijuši mājās. Tomēr, kā stāsta tuvākie kaimiņi, bērnu tēvam nereti gadījies iedzert, bet māte parasti gājusi vīram pakaļ, lai to pieskatītu. Vasarā ņēmusi līdzi arī abus bērnus, bet ziemā atstājusi mājās. Ģimenē esot arī 2006. gadā dzimusi meitiņa, kas dzīvojot pie vecāsmātes Rundēnos, tāpēc viņai laimējies palikt dzīvai. Bērnu māte Irina Latgales reģionālajai televīzijai apgalvoja, ka aizgājusi pie tantes Rimas «tikai uz brītiņu», bērni bijuši uzticēti tēvam.
«Laukos sociālā vide degradējas arvien vairāk. Cik reižu nav runāts, ka varbūt labāk to GMI pabalstu šādām ģimenēm izmaksāt graudā, iedot pārtiku. Tagad, kā saņem šo pabalstu, tā arī nodzer, bet visu prasa no pagasta,» uzsver A. Gendele.