Situācija patlaban tiešām ir diezgan melnbalta ar «vai nu - vai» izvēlēm. Klasisks divu ceļu gadījums, kur viens ved uz vairāk vai mazāk gaišu nākotni (katrā ziņā uz pastāvēšanu), bet otrs drīzāk gan saucams par skuju taku.
TP nu ir pielikusi treknu punktu tam topošajam rakstam, kuru viss viņu ņemšanās process vairāku mēnešu garumā pa dzēlienam, pa dūrienam vien ir rakstījis uz koalīcijas biedru mugurām: «Mēs esam neuzticami partneri.» Punkts. Tas nu reiz ir skaidrs. I. Dālderis ir izvēlējies nepiekrist, un jo labāk viņam, pat ja viņš tiešām pēc Saeimas vēlēšanām rudenī neplāno vairs darboties politikā. Lai gan TP bonzām, kā iekļūstot kādā no kārotajiem Jēkaba ielas krēsliem, tā neiekļūstot, Latvijas tautsaimniecībā vēl kādu laiku saglabāsies zināma ietekme, un attiecīgi iespējamas grūtības tādiem brīvdomātājiem kā Dālderis tikt kādā «ietekmes zonā» esošā amatā. Bet gan jau būs daudz krietnu darbu, kuru devēji prot novērtēt patstāvīgi domājošu cilvēku ar personiskās atbildības sajūtu. Pēc demarša un uzticamības zaudējuma I. Dālderis ir otrs lielākais TP zaudējums. Pat ja ne tik daudz personiski, tad simboliski kā patstāvīgs un principiāls cilvēks gan. Lai arī ne pārāk ērti un ne viegli vadāmi, tieši šādi cilvēki ir vērtība katrā institūcijā, arī partijā, kas domā par patiesi ilgtspējīgu stratēģiju, nevis tikai par panikas aizmiglotu koncentrēšanos uz vienu datumu - 2. oktobri.
TP reflektīvā, konvulsīvā uzvedība par tādu ilgtspējīgu domāšanu neliecina. Aizejošās ministres Baibas Rozentāles (TP) runas, ka viņa aizejot, lai rudenī atgrieztos, ir apsmaidāmas vēlmju domāšanas paraugs, nevis vērā ņemams plāns. Bet tas, ka viņa jutusi «tautas atbalstu», ir apliecinājums ja nu vienīgi kundzes uztveres un spriestspējas īpatnībām. Ja būtu pēc konvencionālas loģikas pavērtējusi tautas noskaņojumu, kāds tas atklājas kaut vai telefona balsojumos raidījumos ar ministres piedalīšanos, «atbalsts» gan vairāk izrādītos plašs sašutums un neapmierinātība.
Protams, nebūs jau nekādas vieglās dienas un tautas urravas arī palicējiem - ne I. Dālderim, ne varbūt Mārim Riekstiņam, kurš aicināts apsvērt palikšanu ārlietu ministra amatā. Sevišķi nozīmīgi tas ir Riekstiņa gadījumā, jo drebelēšanās un personāliju maiņa diplomātiskajās attiecībās ir vissliktākais. Faktiski tas nozīmētu, ka pārējā pasaule diplomātiski pauzēs līdz oktobrim, kad atkal būs daudzmaz skaidrs, kuram zvanīt, ja grib «runāt ar Latviju». Pašlaik kā avārijas variants un Riekstiņa aizstājējs ārlietām izraudzītais aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) ir gan ļoti saprātīga un nešaubīgi labākā izvēle, tomēr daudz labāk ne vien valdībai, bet visai Latvijai būtu, ja tādu izvēli nevajadzētu izdarīt vispār. Tiesa, šī krīze TP kamikadzes cienīgo izdarību dēļ ir ar zināmu atšķirību, jo runa nudien vairs nav par krekliem, bet par sirdsapziņām, un tiem, kam partija gluži precīzi nesakrīt ar viņu pašu godu, cieņu un sirdsapziņu, var arī nepiedot. Varētu gan teikt - un baigi vajag.
Šāda attieksme acīmredzot vadījusi arī Aiju Barču (Liepājas partija), kura ar partijas vadītāja, Liepājas mēra Ulda Seska ziņu nolēmusi izstāties no TP Saeimas frakcijas. Jau pieminētā iemesla dēļ: TP nav uzticams partneris - ne koalīcijai, kurai bija solījusies, ne reģionālajām partijām, kas, par spīti starppartiju līgumā noteiktajam, par «lielās māsas» izdarībām uzzina no preses.
Ar Saskaņas centru (SC) tā kā būtu skaidrs - tā ieiešana koalīcijā blakus TB/LNNK ir ļoti neticama iespēja. SC paustā gatavība atbalstīt nākamā gada budžeta plāna izstrādi u.tml. būtiskas lietas ir paredzama un sakarīga attieksme. TP negribot gan varētu būt palīdzējusi LPP/LC identitātes mokās, tās vadītājs Ainārs Šlesers gadumijā par valdības gāšanu vien runāja. Pašlaik runas ir krietnu toņkārtu zemākas, un kaut kas tāds sabiedrības acīs noteikti kļūtu par politiķu lielo biedu - «melno PR», ko reitingu ziņā trūcīgā LPP/LC diez vai var atļauties. Vienvārdsakot, ne mazākajā mērā neattaisnojot Jaunā laika un valdības kļūdas, nepilnības utt. un bez kādiem sevišķi augstiem ideāliem, kā vien saprātīgu apsvērumu pēc, izvēle Latvijas politiķiem pašlaik ir vai nu jebkādā statusā sastrādāties ar pašreizējo valdību, vai - vieglas smiltis.