Neslēpsim, ka e-vēlēšanu idejas pievilcība valdošajā partijā ir saistīta ar ideju, ka jaunatne ir labējāka un atsaucīgāka tirgus ideoloģijas vērtībām, bet pensionāri ir kreisi. Pārliecību, ka jaunieši ir vairāk atsaucīgi modernizācijas idejām, vērsti uz rietumiem, bet pensionāri - konservatīvi un ar nostalģiju lūkojas austrumu virzienā.
Kājām aiziet līdz vēlēšanu iecirknim savukārt vairāk ir gatavi vecākā gadagājuma cilvēki, kamēr jaunieši labprātāk nospiestu klikšķi. Ideja ieviest vēlēšanas internetā, protams, sakrīt ar tehnoloģiju attīstības virzienu. Nav šaubu, ka vēlēšanas kādreiz notiks elektroniski. Tomēr kādēļ ir vajadzīga tāda steiga, ja pat abas informācijas tehnoloģiju asociācijas iebilst pret interneta vēlēšanu sasteigtu ieviešanu?
Interneta vēlēšanu drošības jautājums nav atrisināts. Savukārt politologi neļaus samelot - Latvijā vēlētāju aktivitāte nav problēma. Tā ir tāda pati kā caurmērā Eiropas valstīs. Lai arī valdības izstrādātā e-vēlēšanu koncepcija paredz, ka balsošana internetā būs iespējama jau 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, nekas Latvijas demokrātijai principiāli ļauns nenotiks, ja to ieviesīs vēlāk, kad tehnoloģiskie risinājumi tam būs vairāk gatavi.
Tikai nav arī noslēpums, ka e-vēlēšanu idejas karstas atbalstītājas ir ietekmīgas nevalstiskās organizācijas, kas tradicionāli ir aplipušas ap Vienotības partiju. Līdzdalības ideja ir viņu svētums. Jo lielāka iedzīvotāju aktivitāte, jo labāk - to vienmēr ir sludinājušas šīs NVO.
Tomēr demokrātijas kvantitāte nebūt nenozīmē kvalitāti. Referendumu demokrātija, kuru sekmēs interneta balsošanas sistēma, ir kreisa ideja. Kāds Vienotības partijas ministrs nesen aizrādīja, ka liberālas, īpaši anglosakšu, valstis kopumā ir ļoti negatīvas pret referendumiem. Tāpēc tas, ka labējā partija Vienotība virza likumprojektu, kas ir vērsts uz referendumu ierobežošanu, ir tikai dabīgi, nav dabīgs kas cits.
Tomēr Vienotībai ir ļoti svarīgs to spēku atbalsts, kuri bāzējas nevalstiskajās organizācijas un kuri šo masu aktivitātes ideju ir pacēluši pašvērtības rangā. Atcerēsimies patosu ap Manabalss.lv, kas tagad, kā zināms, ir pieklusis.
Dabiski, ka dažādas akcijas ir šo nevalstisko organizāciju maize, un tāpēc uzburt līdzdalību vai tās ilūziju ir viņu māksla. Atsevišķu NVO nenoliedzams spēks ir, kopīgi darbojoties mediju un sociālo tīklu vidē, sacelt emocionālas līdzdalības vilni. Ja uz šī viļņa cilvēkam atliktu tikai nospiest taustiņu, nevis vēl kājām «kātot» līdz iecirknim, tas būtu kā punkts uz i šajā pūļa demokrātijas stihijā. Tikai tā noteikti nav labēja - tā ir kreisa stihija.
Un arī jaunatne visās sabiedrībās un laikos ir bijusi vairāk revolucionāra, kreisi noskaņota. Tas, ka Latvijā tirgus reformas noteiktā vēsturiskā periodā ir sakritušas ar pārmaiņām, ir izņēmums. Tāpēc labējās ekonomikas pārstāvju likme uz jaunatni var sagādāt vilšanos cerībās.
Tieši kompulsīvai, destruktīvai, vārda sliktākajā nozīmē kreisai pūļa reakcijai ir ideāli piemērota interneta vide. Kamēr staigāšana kājām apskaidro prātu.